LV
RU

Sāpju ABC

Sāpju ABC

Aprīlī un maijā inciatīvas “Ciet sāpes? Izstāsti farmaceitam!” ietvaros esam sarūpējuši jums unikālu dāvanu – īpašu informatīvu mapi, kurā atradīsiet dažādus noderīgus materiālus par sāpēm un veidiem, kā ar tām cīnīties.*


Programmas “Ciet sāpes” Jautā farmaceitam!” būtiska ir izglītojošā sastāvdaļa. 
Pirmā posma ietvaros tiks apmācīti vairāk kā 100 Latvijas aptieka farmaceiti. Paldies mūsu lektoriem – vadošajiem mūsu valsts ārstiem: Sāpju centra vadītājai, docentei Irinai Evansai, Vivendi Migrēnas centra neiroloģei, sāpju dakterei Lindai Zvaunei, ārstei Sniedzei Laivacumai.
Zināšanas vēlamies sniegt arī mūsu klientiem, tādēļ ši ilglaicīgā projekta ietvaros publicējam noderīgu informāciju.


Kas ir sāpes?


Uz ādas un citur ķermenī ir daudz nervu galu jeb receptoru. Nepatīkamas, traucējošas sajūtas rodas tad, ja to simulācija ir pārāk izteikta, spēcīga vai aktīva. Sāpes ir šādu kairinātāju vai audu bojājuma izraisīto fizioloģisko norišu kopums. Kāpēc sāp? Sāpes ir organisma sargs un sūta brīdinājuma signālus par traucējumiem, ko nevajadzētu ignorēt, bet gan noskaidrot un novērst cēloni. Neārstētas sāpes var kļūt hroniskas.

Kas ir „sāpju slieksnis”?

Katrs uz sāpēm reaģē atšķirīgi – tā ir cilvēka fizioloģiska īpatnība, ko nosaka iedzimtība, gēni, iepriekšējā sāpju pieredze, dažādi psiholoģiskie un fizioloģiskie faktori. Naktī ķermenis atslābinās, un sāpju slieksnis ir viszemākais. Starp pulksten 3 un 6 no rīta ir viszemākā bioloģiskā aktivitāte: sirds ritms ir vislēnākais, asinsspiediens – viszemākais. Sāpju mērīšanas skalā tiek izmantota gradācija no 1 (cilvēks jūt tikai nelielu diskomfortu) līdz 10 (sāp ļoti stipri).

Vai ir tāda „sāpju stunda”?

Diennakts periodos ir laiks, kad sāpes jūtam vismazāk, un posms, kad esam pret tām visjutīgākie. Katram cilvēkam bioloģiskais pulkstenis ir dziļi individuāls un rit pēc sava cikla. To zinot, var ieplānot, piemēram, zobārsta apmeklējumu. Vai sāpju sajūtu ietekmē laikapstākļi? Ietekmē viss, arī atmosfēras frontes, kad mainās ļoti atšķirīgas gaisa masas, magnētiskās vētras, kas saistītas ar Saules aktivitātes izmaiņām, planētu stāvokli, Zemes magnētisko polu novirzēm un citām kosmiskām izmaiņām, utt. Daudzi laika maiņas izjūt jau vairākas dienas iepriekš – viņiem sāp kauli vai galva. Ja ir sirds un asinsvadu kaites, izteiktākas kļūst galvassāpes, muskuļu un locītavu sāpes. Zinātniskie pētījumi apstiprina, ka lēkmjveida sāpes sirds apvidū (stenokardija) saasinās stipru magnētisko vētru laikā. Nelabvēlīgas reakcijas organismā izraisa arī gaisa mitruma izmaiņas un skābekļa daudzuma samazināšanās gaisā.

Kas ir hroniskas sāpes?

Tās ir vai nu ilgstošas (ilgāk par trijiem mēnešiem), vai nu bieži atkārtojas. Parasti sāpes pavada citi simptomi, kas pasliktina pašsajūtu, rada miega traucējumus, trauksmi, depresiju utt., jo notiek izmaiņas sāpju uztveres mehānismā.

Kādi ir sāpju veidi?

Visbiežāk sastopamas ir galvassāpes (sevišķi migrēna), muguras sāpes, locītavu, muskuļu un cīpslu sāpes. Arvien biežāk tās ir nevis somatiskas, tas ir, fiziska cēloņa izraisītas, bet gan neiropātiskas un psihosomatiskas (īpaši tas attiecas uz galvassāpēm, vēdera un muguras sāpēm), ko nerada receptoru kairinājums, tomēr sāpju sajūtu izraisa īsts sāpju signāls, un psihoemocionālo traucējumu rezultātā sāpju panesamības slieksnis pazeminās.

Kādi ir sāpju iemesli?

Tie ir dažādi. Piemēram, galvassāpēm vien ir vairāk nekā 200 iemeslu, tostarp tās ir nopietnu saslimšanu signāls (meningīts, asinsizplūdums, insults u. c.). Muguras sāpes parasti izraisa muskuļu vai fasciju sasprindzinājums, kam par iemeslu var būt stājas problēmas, neatbilstoša slodze mugurai utt., arī psiholoģiski faktori, pārlieku liels vai ilgstošs stress. Neiropātiskas sāpes izpaužas kā tirpšana, dedzināšana, durstīšana, aukstuma sajūta; pat viegls kairinājums, piemēram, pieskāriens, var izraisīt sāpes.

Kad un kur meklēt palīdzību?

Pēkšņas un spēcīgas sāpes, piemēram, sirdī vai vēderā, signalizē par to, ka noticis kaut kas slikts, un tādā gadījumā palīdzība jāmeklē nekavējoties. Ģimenes ārsta vai algologa (sāpju ārsta) palīdzība noteikti nepieciešama, ja sāpes nomoka vairāk nekā trīs mēnešus. Vai ir brīnumlīdzeklis pret sāpēm? Diemžēl viena universāla līdzekļa nav, taču ārsts ieteiks medikamentu un vitamīnu kombināciju, kas iedarbojas uz dažādiem sāpju mehānismiem. Piemēram, pierādīts, ka sāpes saasinās, ja organismā trūkst D vitamīna. Galvassāpes nereti izraisa stress un saspringums, tāpēc noder ārstniecības augi ar nomierinošu, spazmolītisku un pretsāpju iedarbību, arī magnija preparāti, B grupas vitamīni u. c.

Kā atvieglot sāpes?

Fizioterapijas, fizikālās terapijas, elektroterapijas laikā organismā veidojas vielas, kas mazina sāpes. Lai noskaidrotu vispiemērotāko metodi, vēlams izmēģināt vairākas (piemēram, ultraskaņa, elektrostimulācija, aukstuma un siltuma izmantošana, gaismas terapija, masāža utt.). Pacientiem ar hroniskām sāpēm ļoti iedarbīga var būt hipnoze, jo palīdz atslābināties, izmainīt sāpju uztveri un uzlabot dzīves kvalitāti.

Kā sāpju gadījumā sev palīdzēt?

Sāpes pastiprina stress, nervu spriedze, bet remdēt palīdz pozitīvas emocijas. Ļoti svarīga ir pareiza elpošana, iesaistot diafragmu un starp izelpu un ieelpu ieturot nelielu pauzi, – tā iespējams saņemt vislielāko gaisa apjomu un atbrīvoties no ogļskābās gāzes. Regulāri vingrinājumi (vismaz 10 minūtes) atvieglo muskuļu sāpes un saspringumu, uzlabo asinsriti, nervu sistēmas darbību, mazina garīgo un fizisko uzbudinājumu vai nogurumu.

* Projekts sākas no 2019. gada 10. aprīļa. Mapju skaits ir ierobežots
 
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.