LV
RU

10 padomi, lai neslimotu un nostiprinātu imunitāti

10 padomi, lai neslimotu un nostiprinātu imunitāti

Iesaka Latvijas aptieka farmaceite DACE MARCINKĒVIČA


Organisma pareizai funkcionēšanai nepieciešamas bioloģiski aktīvās regulējošas vielas – vitamīni un minerālvielas. Daudzi vitamīni ir nestabili, apkārtējās vides un kaitīgo faktoru ietekmē sagrūst, tāpēc, lai paaugstinātu organisma aizsargspējas, tie jāuzņem atsevišķi. Pārsvarā vitamīni organismā nevar uzkrāties rezervē un ir regulāri jāpapildina. Svarīgi izvēlēties pareizās bioloģiski aktīvās vielas un piemērotākos uztura bagātinātājus. Lūk, galvenais, kas jāzina.

 

1. Pareizu imūnsistēmas darbību nodrošina olbaltumvielas, jo tās satur aminoskābes. Tās veido antivielas un citus imūnsistēmas savienojumus, kas novērš infekcijas. Aminoskābes iekļautas daudzos uztura bagātinātājos, tās iespējams uzņemt papildus nepilnvērtīga uztura gadījumos.

 

 

2. Omega-3 un omega-6 taukskābes palīdz imūnsistēmai, novērš iekaisumus, likvidē reimatoīdā artrīta un citu autoimūno slimību kaitīgās sekas, aktivizē imunitāti. Aptiekā plašā klāstā pieejami omega-3 un omega-6 preparāti.

 

3. C vitamīns jeb askorbīnskābe nostiprina imūnsistēmu, stiprina asinsvadu sieniņas, uzlabo imūnsistēmas šūnu darbību. Vitamīns ar piedevām palīdz samazināt iesnu ilgumu. Pieejamas dažādas devas un formas: akūtas saaukstēšanās un vīrusu infekcijas gadījumā jālieto trieciendeva – 1000 mg, uzturoši 200-500 mg C vitamīna ir pietiekami, lai stiprinātu imunitāti, bet ieteicamā dienas deva pieaugušajiem dienā ir 30-40 mg. C vitamīns iekļauts arī daudzos kombinētajos preparātos.

 

4. Ļoti svarīgs ir A vitamīns, jo samazina dažādu infekcijas slimību biežumu un smagumu, palīdz uzturēt veselu gļotādu un ādu, aizsargājot organismu no kaitīgajiem faktoriem (vīrusiem, baktērijām u.c.).

 

 

5. Svarīga minerālviela ir cinks, tostarp arī imunitātes stiprināšanai.

 

6. Dažādos preparātos stiprai imūnsistēmai iekļauts arī selēns.

 

7. Labvēlīgās baktērijas – probiotikas – palīdz uzlabot imūnsistēmas reakciju pret vīrusiem.

 

8. Gada tumšākajā periodā D vitamīnu ar tiešu saules gaismu neuzņemam pietiekami, tāpēc tas vajadzīgs gan bērniem, gan pieaugušajiem. D vitamīns palīdz pilnvērtīgi uzņemt kalciju, stiprina kaulus un zobus. D vitamīna trūkums bieži izraisa pastiprinātu nogurumu un izteiktu miegainību.

 

9. Svarīga loma imunitātes stiprināšanai ir dzelzs preparātiem. Dzelzs nodrošina, ka organisma šūnas tiek apgādātas ar skābekli, kas tām nepieciešams, lai pilnvērtīgi darbotos un pretotos slimībām.

 

10. Multivitamīnu lietošana katru dienu palīdz samazināt risku saslimt ar sirds un infekcijas slimībām. Multivitamīni sevišķi nepieciešami sievietēm reproduktīvajā vecumā, ir īpaši multivitamīnu kompleksi arī vīriešiem un vecāka gada gājuma cilvēkiem (vitamīni senioriem). Īpaši svarīgi multivitamīnus lietot cilvēkiem, kas neuzņem pietiekami dārzeņus un augļus.

 

! Tiklīdz rodas pirmās veselības pasliktināšanās pazīmes, farmaceits aptiekā ikvienam palīdzēs izvēlēties tieši viņam atbilstošus farmaceitiskos produktus.

 
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.