LV
RU
Hronisko pacientu atbalsta programma septembrī

Hronisko pacientu atbalsta programma septembrī

Sāpes, alerģija, diabēts, multiplā skleroze – tās ir hroniskas slimības. Jebkura kaite mums māca tik labi kā neviens – paciest, izzināt, atklāt, mācīties sev palīdzēt, uzticēties citiem, meklēt paņēmienus, kā uzveikt slimību un atgūt veselību.   Lasīt tālāk
Matiem vajag dzīvesprieku!

Matiem vajag dzīvesprieku!

Pirmajam iespaidam ir izšķirīga nozīme savstarpējās attiecībās. Tikai dažās sekundes simtdaļās kļūst skaidrs, vai sastaptais cilvēks mums ir simpātisks vai ne. Specifisko impulsu skalā, kas nosaka simpātiju vai antipātiju rašanos, matiem ir ļoti liela loma.   Lasīt tālāk
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.