LV
RU

Mums jautā – mēs atbildam! Latvijā nereģistrētie medikamenti

Mums jautā – mēs atbildam! Latvijā nereģistrētie medikamenti

Kādos gadījumos ārsts izraksta Latvijā nereģistrētas zāles?


Kāda ir to izcelsme? Kādas ir šādu medikamentu iegādes iespējas? Vai taisnība, ka tie nemaz nav tik dārgi? 

Īpašie medikamenti

Latvijas zāļu tirgus ir salīdzinoši neliels, ne visiem jaunievedumiem pievilcīgs, dažkārt šāda medikamenta ienākšana jeb reģistrācija mūsu valstī ražotājam nav prioritāra, jārēķinās arī ar reģistrācijas procedūru, tās izmaksām, tāpēc saprotams, ka ir medikamenti, pēc kuriem jālūko citās valstīs. Gadījumos, kad reģistrētās zāles aptiekā nav nopērkamas vai pacients tās nevar izmantot medicīnisku apsvērumu dēļ, ārsts viņam izraksta recepti Latvijā nereģistrēta medikamenta iegādei, un tas oficiāli tiek pasūtīts.

Šādas recepšu zāles tiek izmantotas, piemēram, ja:

• tās paredzētas specifisku slimību gadījumos;

• ja pacients valstī reģistrēto nevar izmantot medicīnisku apsvērumu dēļ, vai arī Latvijā nav reģistrēts konkrēta sastāva medikaments, bet speciālists nosaka, ka ārstēšanas procesam vajadzīgs konkrēts sastāvs.

Situācijā, kad mūsu pārvietošanās ārpus Latvijas robežām ir ierobežota, varētu domāt, ka šādu medikamentu iegāde, kuru kādreiz veicām atrodoties ārpus Latvijas, vai lūdzot kādas citas personas palīdzību, ir neiespējama.

Taču risinājums ir! Tāpēc tikai vajadzīga recepte, tātad ārsta lēmums, ka pacientam šis medikaments patiešām ir nepieciešams. Šo jautājumu kārtošanā ļoti būtiska ir pacienta un ārstniecības personas sadarbība, jo nereti, izzinot savu problēmu, arī pacients var kļūt par iniciatoru kāda nereģistrēta medikamenta izrakstīšanai un iegādei. Maldīgi domāt, ka Latvijā tādu nereģistrēto medikamentu ir maz un ka tie paredzēti tikai kādām īpaši retām kaitēm! Tie nepieciešami gan oftalmoloģijas, ginekoloģijas un gastroenteroloģijas, gan onkoloģijas, psihiatrijas un citu medicīnas nozaru pacientiem.

! Latvijas Zāļu reģistrā neiekļautas jeb nereģistrētas zāles ambulatorajai ārstniecībai pacienti var iegādāties jebkurā aptiekā pret ārsta izrakstītu recepti.

Zāļu izcelsme

Zāļu pasūtīšanas mehānisms tiek īstenots, izmantojot ārsta, farmaceita un pacienta sadarbību. Ārstniecības personas informē farmācijas darbiniekus par slimību diagnozēm, kurām medikamenti Latvijā nav pieejami. Ārsts ir tiesīgs pacientam izrakstīt nereģistrētas zāles tādos specifiskos gadījumos, ja Latvijas Zāļu reģistrā iekļautos medikamentus konkrētā pacienta ārstēšanas nodrošināšanai nevar izmantot. Nereģistrēto zāļu ievešana no ārvalstīm tiek stingri regulēta, un atbildību par šo medikamentu parakstīšanu uzņemas ārsts, informējot arī pacientus par pareizu zāļu lietošanu.

Latvijā nereģistrētās zāles pēc ārsta izrakstītas receptes un Zāļu valsts aģentūras akcepta var pasūtīt no Eiropas Savienības, Krievijas vai jebkuras citas pasaules valsts. Tas ir likumīgs zāļu iegādes veids, un pacientiem ir tiesības ar ārsta izrakstīto recepti pasūtīt medikamentu jebkurā aptiekā. Tiesa, process var būt laikietilpīgs, taču tas arī saprotams. Piemēram, ārzemēs šīs zāles var nebūt pieejamas vai tām var būt cits nosaukums.

Eiropas Savienībā izmantojamai receptei īpašs formāts nav nepieciešams. Jānorāda šāda informācija:

• ziņas par pacientu (pilns vārds un uzvārds, dzimšanas dati);

• receptes izrakstīšanas datums;

• ziņas par ārstu, kas izraksta recepti (pilns vārds un uzvārds, profesionālā kvalifikācija, darbavietas adrese (t. sk. jānorāda valsts), tiešā kontaktinformācija, paraksts – rokrakstā vai elektroniski;

• ziņas par parakstītajām zālēm: nosaukums (parastais, nevis zīmolvārds), forma (tabletes, šķīdums utt.), daudzums, stiprums, deva.

Ja Latvijas Zāļu reģistrā pieejamas iekļautās līdzvērtīgas iedarbības jeb analogas zāles, ārstam receptē jānorāda pamatojums, kāpēc to vietā nepieciešamas konkrētās nereģistrētas zāles. Uz zāļu receptēm attiecas tās valsts noteikumi, kurā zāles tiek pārdotas, tāpēc var gadīties, ka farmaceits devas izsniedz atšķirīgam dienu skaitam.

! Ārsts, izrakstot Latvijā nereģistrētas zāles, uzņemas tiešu juridisku atbildību (profesionālu atbildību).

Maksā tik, cik maksā

Tas, ka šādas zāles ir ļoti dārgas piegādes dēļ – sak, viens iepakojums pircējam izmaksā tikpat, cik viss lidmašīnas reiss, – nu nē, tas ir mīts! Galu galā, ir zāļu vairumtirgotāji, kas tieši specializējas šādu zāļu piegādē. Tomēr klientiem ir iespēja cenu noskaidrot aptiekā pie farmaceita, jau medikamentu pasūtot.

Jebkurā gadījumā – šāda zāļu piegāde un pirkums noteikti ir daudz drošāks nekā tad, ja kāda nezināma persona nezināmā ceļā atved nezin ko no nezin kurienes. Jo īpaši tas ir aktualizējies patlaban, kad ceļošanas iespējas ir krasi samazinājušās un daudzi baidās palikt bez nepieciešamajiem medikamentiem.

Latvijas Zāļu reģistrā iekļautās zāles var aplūkot Zāļu valsts aģentūrās mājaslapā reģistrā: meklēšanas laukā jāieraksta pilns vai nepilns zāļu vai aktīvās vielas nosaukums. Turpat pieejamas zāļu lietošanas instrukcijas, kā arī iespējams noskaidrot maksimāli pieļaujamo zāļu cenu aptiekā.

Bez riskiem

Lai novērstu riskus, ka caur legālām piegādes ķēdēm pie patērētājiem varētu nonākt nedrošas, viltotas vai nekvalitatīvas zāles, tiek veikta zāļu verifikācija jeb pareizuma noteikšana. Katrs zāļu iepakojums Eiropas Savienībā jau ražošanas procesā tiek aprīkots ar unikālu kodu, kas ļauj gala pārdevējam vai lietotājam pārbaudīt konkrēto zāļu autentiskumu un drošumu. Zāļu valsts aģentūra pirms atļaujas izsniegšanas obligāti pārliecinās, ka Latvijas Republikā nereģistrētās zāles ir drošas, ko apliecina fakts, ka tās ir atbilstoši novērtētas un reģistrētas izcelsmes valstī. Vakcīnas un citas zāles, kuras iekļautas Ministru kabineta 2007. gada 26. jūnija noteikumos Nr. 416 „Zāļu izplatīšanas un kvalitātes kontroles kārtība” 8. pielikumā, ir pakļautas obligātajai kvalitātes kontrolei.

Zāļu nepieejamības riski tiek plānveidīgi samazināti. Jau no 2020. gada aprīļa ieviesta elektroniska lieltirgotavu zāļu krājumu kontroles sistēma. Aptiekas savus pieprasījumus iesniedz elektroniskā formātā. Nestandarta situācijās pacientiem tiek nodrošināta labāka medikamentu pieejamība. Tiek atvieglota nereģistrētu zāļu izplatīšana gadījumos, kad atbilstošu reģistrētu zāļu nav vai tās nav pieejamas.

! Ja Latvijas Zāļu reģistrā ir pieejams identisks analogs, tad tādu šeit ievest un pārdot nedrīkst.

Kā iegādāties?

Pacienti var saņemt nereģistrētas zāles tikai pēc tam, kad Zāļu valsts aģentūra ir izsniegusi atļauju šo zāļu izplatīšanai. Lai iegādātos nereģistrētas zāles, pacientam jāiesniedz aptiekā ārstniecības personas izrakstīta recepte vai, iegādājoties zāles pret e-recepti, obligāti jāuzrāda personas apliecinošs dokuments – pase vai ID karte. Izsniedzot nereģistrētas zāles, aptiekai jāpievieno tām šāda informācija:

• zāļu nosaukums;

• aktīvās vielas nosaukums un daudzums un palīgvielas;

• zāļu forma un saturs;

• norādījumi par lietošanu un ievadīšanas veids;

• īpaši brīdinājumi par zāļu uzglabāšanu bērniem neredzamā un nepieejamā vietā un citi īpaši brīdinājumi (ja tādi ir);
• derīguma termiņš;

• uzglabāšanas nosacījumi (ja tādi ir);

• sērijas numurs;

• īpaši piesardzības pasākumi, iznīcinot neizlietotās zāles vai izmantotos materiālus, kas bijuši saskarē ar šīm zālēm (ja tādi ir);

• reģistrācijas apliecības īpašnieka nosaukums un adrese, zāļu ražotāja nosaukums un adrese;

• iespējamās blakusparādības (ja tādi ir).

! Zāļu vairumtirgotājs ir atbildīgs par to, ka, piegādājot zāles ārstniecības iestādei, katram sūtījumam ir pievienots vismaz viens attiecīgo Latvijas Republikā nereģistrēto zāļu marķējuma teksta tulkojums un lietošanas instrukcija valsts valodā.


Turpinājums par šo tēmu sekos nākošajās publikācijās.
 
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.