10 interesanti fakti par imūnsistēmu
Šī brīnišķīgi dīvainā dabas dāvana cilvēkam ir spēcīga un ļoti nozīmīga daļa no viņa ķermeņa. Imūnā sistēma ir tā versija par armiju – gatava aizsargāt mūs no visa, kas apdraud gan no ārpuses, gan iekšēji. Organisma pašaizsardzības sistēma nodrošina imunitāti jeb neuzņēmību pret infekcijas slimību ierosinātājiem vai svešām vielām, indēm. Lūk, desmit interesanti fakti!
1. Lielākā daļa – apmēram 70 procentu – imūnsistēmas atrodas zarnās, gremošanas traktā.
2. Imūnsistēmu darbina apmēram pieci litri asiņu un viela, ko sauc par limfu. Tā ir caurspīdīgs, bezkrāsains šķidrums, kas cirkulē pa limfātisko sistēmu, aizpildot starpšūnu telpu un pārnesot šūnu vielmaiņas produktus.
3. Imūnā sistēma pasargā no slimībām, infekcijām un palīdz atkopties pēc ievainojumiem, jo organisms, inficējoties ar jaunu antigēnu, rada jaunas antivielas. Ja tas pats antigēns cilvēku inficē otru reizi, viņa organisms nekavējoties izstrādā kopijas atbilstošajai antivielai, lai to iznīcinātu. Smēķēšana veicina iekaisumu rašanos un paildzina dzīšanas procesus. Šī nelāgā ieraduma atmešana būtiski palīdz imunitātes uzlabošanai.
4. Augsta ķermeņa temperatūra var būt nepatīkama, tomēr tā liecina, ka organisms dara to, kas tam jādara. Drudža laikā izdalās baltie asinsķermenīši jeb baltās bruņinieku šūnas, kas līdzīgi kā baltie bruņinieki pasakās pieveic pūķi. Tiklīdz baltie asinsķermenīši ievēro jebkādas problēmu pazīmes, tā uzreiz steidzas palīgā, pastiprinot vielmaiņu un liedzot noteiktiem mikroorganismiem vairoties. Iekaisums notiek tad, kad traumētā šūna izdala histamīnu. Tas šūnas sieniņām liek izplesties, izraisot iekaisuma apsārtumu, karstuma sajūtu, sāpes un pampumu. Tādējādi organisms ierobežo kairinātāja ietekmi. Drosmīgie cīnītāji dzīvo vien dažas nedēļas, taču to ir daudz – vienā asins pilienā var būt līdz pat 25 tūkstošiem balto asinsķermenīšu.
5. Miegā organisms atpūšas un atjaunojas, ieskaitot imūnsistēmu. Neguļot pietiekami, imūnsistēma var tikt novājināta.
6. Stress imunitātei stipri dara pāri. Parastā gadījumā kortizols (stresa hormons) ir noderīgs, jo samazina iekaisuma procesus ķermenī, turpretim hronisks nervozums ietekmē negatīvi. Nogurums un stress visspēcīgāk izraisa izsīkuma sajūtu, kas savukārt pastiprina iespēju saslimt ar vīrusiem. Atcerieties – svarīgi ir labi izgulēties un turēties pie stingra gulētiešanas un celšanās režīma! Pavadiet vairāk laika kopā ar saviem mīļajiem – tas mazinās satraukumu un uzlabos labsajūtu un organisma dabīgās aizsargspējas.
7. Smiekli uzlabo veselību. Teiciens, ka tie ir labākās zāles, gan ir mazliet banāls, tomēr sava daļa taisnības tajā ir, jo smiekli izdala dopamīnu, kas palīdz samazināt stresu.
8. Mikrobi ārpus ķermeņa parasti tiek uzskatīti par sliktiem, taču cilvēkam tie ir vajadzīgi, lai būtu vesels. Nonākot kontaktā ar svešām vielām, organisms tām uzbrūk un iegaumē. Ja tās atgriežas, organisms zina, ko darīt, un nekavējoties rīkojas.
9. Lielākajai daļai cilvēku imūnsistēma pierod pie saviem audiem, pirms tie ir radušies. Tas notiek, izslēdzot šūnas, kas parasti tiem uzbruktu. Autoimūnās slimības var piekļūt, ja organisms kļūdaini uzbrūk pats saviem veselajiem audiem.
10. Atrodoties saules staru ietekmē, organisms ražo D vitamīnu. Tas palīdz atgaiņāt veselu plejādi sliktu lietu, ieskaitot depresiju, sirds slimības un noteiktus vēža veidus.
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
EKSPERTI
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
JAUNĀKĀ EKSPERTU ATBILDE
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
POPULĀRĀKIE RAKSTI
