11 fakti par kauliem
1. Kaulu – izturīgu, bet elastīgu saistaudu – skaits katram cilvēkam var būt atšķirīgs un mainās atkarībā no vecuma un iedzimtības īpatnībām. Jaundzimušajiem ir apmēram 270 kaulu. Pārkaulošanās jeb osifikācijas gaitā tie saplūst, un pieaugušam cilvēkam ir tikai 206 atsevišķi kauli.
2. Kaulu dobumos atrodas asinsvadi un nervi, daudzos kaulos – arī kaulu smadzenes.
3. Skelets ir 5–6 kilogramus smags. Vīriešiem tas aizņem 18 procentu no kopējā ķermeņa svara, bet sievietēm – 18,5 procentus.
4. Kaulos ir apmēram 10 procentu ūdens, 30 procentu organiskās vielas un 60 procentu neorganiskās vielas jeb minerālsāļi. Organisko un neorganisko vielu attiecība kaulos cilvēka dzīves laikā nepārtraukti mainās – rodas jauni kaulaudi, bet vecie noārdās. Jaundzimušajiem un bērniem organisko vielu daudzums kaulos ir aptuveni 60 procentu, tāpēc viņi ir daudz lokanāki. Ap 30 gadiem kaulu masa sasniedz maksimumu. Turpmāk tā pamazām sāk sarukt, zaudē blīvumu, kaulos palielinās neorganisko vielu daudzums, tie kļūst cietāki un trauslāki.
5. Jo lielāka bijusi kaulu masa, jo lielākas ir kaulaudu rezerves un mazāka iespējamība vēlāk saslimt ar biežāk sastopamo kaulu slimību – osteoporozi.
6. Sievietēm ir mazāk kaulaudu nekā vīriešiem. Menopauzes laikā kaulu masu samazina estrogēna līmeņa krišanās.
7. Vīriešiem kaulu masu samazina pazemināts testosterona līmenis.
8. Iemesls kaulaudu zudumam var būt pārāk intensīva vairogdziedzera hormona sintēze.
9. Pieaugušajiem dienā nepieciešami 1000 mg kalcija, sievietēm pēc 50 gadu vecuma un vīriešiem pēc 70 gadu vecuma – 1200 mg dienā. Lai organisms varētu absorbēt kalciju, nepieciešams D vitamīns.
10. Nepietiekams kalcija saturs organismā izraisa kaulu blīvuma samazināšanos, priekšlaicīgu kaulaudu zudumu, palielina kaulu lūzumu veidošanās risku. Kalcija uzsūkšanos organismā traucē smēķēšana un dzērieni, kas satur kofeīnu, tāpēc kauli kļūst trauslāki.
11. Kaulus stiprina un kaulu masas zudumu kavē veselīgs uzturs un fiziskās aktivitātes (ne tikai staigāšana, nūjošana, skriešana utt., bet arī kāpšana pa kāpnēm).
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
EKSPERTI
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
JAUNĀKĀ EKSPERTU ATBILDE
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
POPULĀRĀKIE RAKSTI
