12 interesanti fakti PAR ZOBIEM
1. Zobi nespēj sevi dziedēt.
2. Senākais zobārsts pasaulē, kuram zinām vārdu, ir Hesijs Ra. Šī augstā amatpersona dzīvoja Ēģiptē pirms vairāk nekā 5000 gadiem (miris ap 2600. p.m.ē.). Viņu dēvēja par „lielāko no ziloņkaula griezējiem” – jo viņš bija ziloņkaula griezējs un mākslinieks – un „ievērojamāko no zobu dziedinātājiem” – Ēģiptes vēsturē pirmais, kuram bija oficiālas tiesības ārstēt zobus. Priekšvārdam pievienotais vārds Ra nozīmē, ka viņš bijis saules dieva Ra pēctecis.
3. Tāpat kā pirkstu nospiedumi, arī zobu un mēles nospiedumi katram cilvēkam ir unikāli.
4. Zobu emalja ir cietākā viela cilvēka ķermenī. Tas gan nenozīmē, ka ar zobiem vajadzētu kost riekstus vai atvērt pudeļu metāla korķīšus!
5. Žokļa asimetrija nav iedzimta, bet tiek iegūta dzīves laikā. Iespējamie iemesli: ēdiens tiek košļāts, galvenokārt izmantojot mutes labo vai kreiso pusi; zobi tiek izmantoti košļāšanai, nevis ēdiena nokošanai; aplikums veidojas zobiem tikai vienā mutes pusē; smaganu iekaisums jeb gingivīts. Slikts sakodiens var veicināt arī stājas problēmas.
6. Labroči ēdienu parasti košļā ar labo žokļa daļu, bet kreiļi – ar kreiso. Sakodiena kopējais spēks vienā žokļa pusē atbilst 195 kilogramiem!
7. Pirmās zobu birstes bija koku zariņi. Tos košļāja un šķiedras, kas atdalījās, izmantoja zobu notīrīšanai. Senie grieķi kā zobu pastu izmantoja pumeku, talku, alabastru, koraļļu pulveri vai dzelzs rūsu.
8. Zobi jāmazgā vismaz divas reizes dienā (lai nekaitētu emaljai, vēlams to darīt pusstundu pēc ēšanas) un jādiego vismaz vienu reizi, citādi netiek notīrīti pat 40 procenti zobu virsmas!
9. Cilvēki zobus parasti mazgā 45–70 sekundes, lai gan vajadzētu 2–3 minūtes. Lai zobi būtu patiešām tīri, katrai virsmai ar birstīti jāpārvelk 10 reižu.
10. Zobu birste jāmaina ne tikai ik pēc 3-4 mēnešiem, bet arī pēc slimošanas!
11. Veseli zobi nav pilnībā balti, bet viegli iedzelteni, jo zem ārējās emaljas kārtas atrodas dzeltena dentīna slānis.
12. Žirafēm zobi ir tikai apakšžoklī, savukārt bebriem zobi nebojājas, lai gan viņi visu mūžu grauž kokus. Kas tos padara tik spēcīgus? Jaunākie pētījumi atklāj, ka bebra priekšējo zobu emaljā atrodas dzelzi saturoši smalki diedziņi, kas cieši savīti kopā. To struktūra sastāv no minerāla hidroksilapatīta, kura ķīmiskais sastāvs ir līdzīgs kaulam, bet no ārpuses klāj ar metālu un magnēziju bagāts slānis, kas pasargā zobus no skābas vides iedarbības.
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
EKSPERTI
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
JAUNĀKĀ EKSPERTU ATBILDE
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
POPULĀRĀKIE RAKSTI
