14. novembris - Pasaules diabēta diena!
Šī diena tiek atzīmēta visā pasaulē, lai pievērstu uzmanību cukura diabētam, tā profilaksei un savlaicīgai diagnostikai.
Mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par veselīgu dzīvesveidu, kas palīdz samazināt diabēta risku, kā arī informēt par pieejamajiem veselības aprūpes pakalpojumiem diabēta pacientiem.
Dzīvot ar diabētu nozīmē iemācīties rūpēties par savu veselību katru dienu, to var izdarīt pilnvērtīgi un saglabāt labu dzīves kvalitāti. Atgādināsim faktus , kas palīdz sadzīvot ar diabētu: Lietojiet nozīmētās zāles regulāri, koriģēt zāļu devas un lietošanas biežumu drīkst tikai ārsts!
Lai izprastu savu slimību un iegūtu papildus zināšanas, izmantojiet iespēju apmeklēt valsts apmaksātas konsultācijas diabēta pacientu apmācības kabinetos.
Uzturs:
• Regulāras ēdienreizes – ieteicams ēst noteiktos laikos, lai uzturētu stabilu cukura līmeni asinīs;
• Sabalansēta ēdienkarte - daudz dārzeņu, pilngraudu produkti, liesa gaļa, zivis, pākšaugi;
• Izvairies no cukura un baltajiem miltiem – tie ātri paaugstina glikozes līmeni;
• Kontrolē ogļhidrātu daudzumu – īpaši svarīgi, ja lieto insulīnu;
• Ūdens vietā – ūdens! Sulas, limonādes un saldināti dzērieni var strauji paaugstināt cukuru;
• Īpaši ziemas sezonā, seko līdzi D vitamīna līmenim, jo tas veicina normālu imūnsistēmas darbību. Pievērs uzmanību, lai ēdienkartē būtu iekļauti produkti, kas bagāti ar D vitamīnu: treknās zivis un zivju eļļa, sēnes, olas, gaļa. Gandrīz visās ķermeņa šūnās atrodas D vitamīna receptori, kas liecina, ka lielākajā daļā ķīmisko procesu šim vitamīnam ir nozīmīga loma, tai skaitā beta šūnu funkcionēšanā un regulēšanā, kas ir diabēta stūrakmens. Tiek uzskatīts, ka D vitamīns var ietekmēt ķermeņa jutīgumu pret insulīnu – hormonu, kas atbild par cukura līmeņa asinīs regulēšanu. Kontrolējiet D vitamīna līmeni asinīs veicot analīzes!
Cukura līmeņa kontrole:
• Regulāri mēri glikozes līmeni asinīs. Pieraksti rezultātus vai izmanto aplikāciju;
• Iemācies atpazīt simptomus, kad cukurs ir par zemu (hipoglikēmija) vai par augstu (hiperglikēmija);
• Kopā ar ārstu vai diabēta aprūpes speciālistu pielāgo ārstēšanu (insulīns, tabletes, uzturs, aktivitātes).
Fiziskās aktivitātes:
• Kustības palīdz pazemināt cukura līmeni un uzlabo sirds veselību;
• Ieteicamas: pastaigas, peldēšana, riteņbraukšana, joga;
• Regulāra aktivitāte – vismaz 150 minūtes nedēļā;
• Vienmēr pārbaudi cukura līmeni pirms un pēc ilgākām vai intensīvām nodarbībām.
Vispārējā veselība:
• Regulāri apmeklē ārstu un diabēta speciālistu;
• Pārbaudi acis, kājas, nieres – šie orgāni ir īpaši jutīgi pret cukura svārstībām;
• Nesmēķē un ierobežo alkoholu;
• Guli pietiekami – miegs palīdz uzturēt hormonu līdzsvaru;
• Rūpējies par ādu.
Kāpēc diabētiķiem jāuzmanās no ādas problēmām?
Paaugstināts cukura līmenis bojā asinsvadus un nervus, kā rezultātā āda kļūst sausāka un trauslāka. Sliktāka asinsrite nozīmē, ka brūces dzīst lēnāk, un jebkura plaisa var viegli inficēties. Samazināta jutība (neiropātija) - cilvēks var nepamanīt nelielas traumas, tulznas vai plaisas. Imūnsistēmas novājināšanās padara organismu uzņēmīgāku pret baktērijām un sēnīšu infekcijām.
Ādas kopšanas ieteikumi diabēta pacientiem:
1. Ikdienas mitrināšana:
Lieto maigus, bez smaržvielām mitrinošus krēmus vai losjonus, īpaši uz kājām un rokām.
2. Maiga mazgāšana:
Izmanto remdenu (ne karstu!) ūdeni un saudzīgus mazgāšanas līdzekļus.
3. Regulāra ādas pārbaude:
Pārbaudi ādu, īpaši kājas, starp pirkstiem un papēžus, vai nav plaisu, tulznu vai apsārtumu.
4. Pareiza pēdu kopšana:
Griez nagus uzmanīgi, nenogriežot pārāk īsi. Ja parādās problēmas – vērsies pie podologa vai ārsta.
5. Izvairies no kairinājuma:
Nelieto alkoholu saturošus losjonus vai dezodorantus uz ādas.
6. Dzert pietiekami daudz ūdens:
Āda no iekšpuses kļūst elastīgāka, ja organismam netrūkst šķidruma.
7. Sargā ādu no karstuma un saules:
Nepaliec pārāk ilgi karstā vannā vai saulē – āda var kļūt sausāka un jutīgāka.
Īpaši svarīgi: pēdu kopšana:
Pēdas ir vissvarīgākā zona diabēta pacientiem. Nelielas brūces var pārvērsties nopietnās infekcijās.
Tāpēc:
• Pārbaudi pēdas katru dienu;
• Nēsā ērtus, elpojošus apavus;
• Ja redzi apsārtumu, tulznas vai brūces, nekavējoties dodies pie ārsta.
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.