LV
RU

5 padomi priecīgam rudenim

5 padomi priecīgam rudenim Par veselības stiprināšanu jāgādā vienmēr, bet rudenī – jo īpaši. Lai pasargātos no sezonālo slimību komplikācijām, viena brīnumlīdzekļa nav, tomēr sava organisma aizsargspējas katrs var uzlabot vienkārši un efektīvi.


1. Gardas, veselīgas maltītes. Pilnvērtīgs un daudzveidīgs uzturs uzlabo vispārējo veselības stāvokli un uzmundrina organisma aizsargspējas. Neaizmirstiet par aromātiskām un garšu pastiprinošām vielām! Piemēram, zupu, rīsu, dārzeņu un vēl daudzus citus ēdienus var papildināt ar kurkumu, bet desertus – ar kanēli, jo abas šīs garšvielas ir ne tikai izteiksmīgas, bet tām piemīt arī ārstnieciskas (antibakteriālas, pretiekaisumu u. c.) īpašības. Kurkumas pulveri homeopāti iesaka rudenī un ziemā profilaksei lietot arī starp ēdienreizēm (pa tējkarotei divas reizes dienā). Tikpat jaudīgi aizsargi ir ķiploki, dzērvenes, smiltsērkšķu produkti (sula, tēja) un ingvers (var pievienot salātiem, burkānu, apelsīnu vai citai sulai, pagatavot tēju).

2. Saldmei un uzmundrinājumam. Ne tikai medus, bet arī citi bišu produkti aktivizē enerģijas rezerves, uzlabo pašsajūtu un stiprina imunitāti. Piemēram, bišu maize (fermentēti ziedputekšņi) satur B grupas, E, D, K un C vitamīnus, vērtīgus raugus, karotīnus, minerālvielas, enzīmus, antioksidantus, aminoskābes, tostarp neaizstājamās. Arī bišu māšu peru pieniņa sastāvā ir ļoti daudz aktīvo vielu.

3. Optimisti slimo retāk! Neiroimunoloģiskie pētījumi atklājuši, ka imūnā sistēma ir cieši saistīta ar centrālo nervu sistēmu, ka nervu centri nosaka, regulē un ietekmē imūnās sistēmas atbildes reakcijas. Zinātnieki apstiprina, ka pozitīvo emociju ietekmē izdalās bioloģiski aktīvas vielas, kas mobilizē organisma pašaizsardzību. Tiesa, īslaicīgs stress savu reizi var noderēt, jo centrālo nervu sistēmu padara elastīgāku, taču ilglaicīgs nemiers un pārdzīvojumi kaitē, jo noārda C vitamīnu, imunitāte pavājinās, un organisms kļūst uzņēmīgāks pret vīrusiem. Tātad par emocionālo veselību jārūpējas īpaši, apzināti jāgādā par savu labsajūtu. Atcerieties – viss, kas sagādā prieku, stiprina imunitāti!

4. Veselā miesā – vesels gars! Šis senais latīņu teiciens savu aktualitāti nav zaudējis joprojām. Viens no pašreiz svarīgiem padomiem – netuntuļoties! Cilvēki sevi nereti pakļauj pārkaršanai, pēc tam – straujai atdzišanai. Toties vēsums un fiziskās aktivitātes organismu norūda, uzlabojas termoregulācija. Ieplānojiet garākas pastaigas, nūjošanu vai izbraucienus ar velosipēdu!

5. Kārtīgi izgulēties un atpūsties. Cik ilgi jāguļ? Ja no rīta pašsajūta ir lieliska, tātad viss kārtībā. Ja vien ir iespēja, dienas vidū enerģiju var atgūt ar 20 minūtes ilgu snaudu.
 
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.