LV
RU

6 fakti par nierēm

6 fakti par nierēm 13. martā tiek atzīmēta Pasaules Nieru diena.


1.
Nieres ir nemitīgi funkcionējošs, asinis attīrošs pupas formas pāra izvadorgāns, kas izdala aptuveni 80 procentu vielmaiņas galaproduktu. Tās nodrošina pastāvīgu organisma iekšējo vidi un skābju un sārmu līdzsvaru, regulē asinsspiedienu, uztur konstantu organismā cirkulējošā šķidruma daudzumu, veicina vairāku hormonu sintēzi.

2. Katrā nierē ir aptuveni viens miljons nefronu – galveno strukturālo un funkcionālo elementu.

3. Pa nieru artērijām tajās nonāk 1,2 litri asiņu minūtē. Diennakts laikā caur nierēm vismaz 300 reizes tiek izfi ltrēti aptuveni 1000 litri visu organismā cirkulējošo asiņu un veidojas vidēji 1,5 litri urīna.

4. Nieru darbību raksturo kreatinīna līmenis. Kreatinīns ir asiņu un urīna sastāvdaļa – slāpekļa vielmaiņas galaprodukts, kas izdalās tikai caur nierēm –, kas ļauj spriest par nieru funkcionālajām spējām.

5. Nieres – turklāt abas – bojā tāda izplatīta slimība kā cukura diabēts, jo paaugstināts glikozes līmenis asinīs bojā nieru kamoliņus veidojošo kapilāru sieniņas un citas nieru struktūras. Nierēm vēl kaitē arteriālā hipertensija jeb paaugstināts asinsspiediens, aptaukošanās, sirds un asinsvadu slimības, atsevišķu medikamentu, piemēram, ilgstoša pretsāpju līdzekļu lietošana. Arī smēķēšana var izrai sīt nieru mazspēju.

6. Par nieru problēmām liecina tūska, pastiprināta urinācija naktī, ādas sausums, nepamatota nieze, neskaidras locītavu sāpes, nemierīgo kāju sindroms (kad naktī neļauj gulēt kāju tirpšana un dedzināšana, gribas nepārtraukti tās kustināt un pārvietot), kā arī mazasinība.
! Vismaz reizi gadā ieteicams veikt bioķīmisko analīzi, nosakot kreatinīna daudzumu asinīs.

Latvijas Nieru slimnieku asociācija (izveidota 1994. gadā) ir Eiropas Nieru slimnieku federācijas (The European Kidney Patients’ Federation – CEAPIR) sastāvā, regulāri rīko Nieru veselības dienas novados, organizē seminārus un lekcijas, izdod bukletus. Asociāciju atbalsta arī Latvijas Nieru fonds.

Austrumu (ķīniešu) netradicionālā vingrošana cigun uzskata, ka nieres ir orgāns nr 1. Nieres ir cilvēka akumulatori. Ja šie enerģijas uzkrājēji darbojas harmoniski, tad arī cilvēks ir līdzsvarā un dzīvo saskanīgi.
 
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.