9 lapkriša ogas un augļi

DZĒRVENES. Purvos aug lielās jeb purva dzērvenes un sīkās dzērvenes. Tās visas satur vitamīnus, minerālvielas, tajās ir daudz antioksidantu un vielu, kas nomāc dažādas sēnes un citas sīkbūtnes, tostarp baciļus. Lielogu dzērvenes jeb dižbrūklenes tiek īpaši kultivētas. Tās nav tik skābas kā savvaļas dzērvenes, un to bioloģiskais un ķīmiskais sastāvs ir tuvāks brūklenēm, tās satur vairāk vitamīnu un bioloģiski aktīvo savienojumu.


INTERESANTI
Olaines ģerbonī attēlota dzērveņu mētra. Tradicionālais Dzērveņu festivāls septembrī šeit notika jau sesto reizi.

AKTINĪDIJAS. Zaļās, nedaudz plankumainās ogas ir sevišķi bagātas ar C vitamīnu. Pēc garšas atgādina radinieku kivi vai ērkšķogas, nedaudz arī ananasu. Ziemai svaigas uzglabā ar cukuru vai kaltē; ja raža laba, var izspiest sulu.

ARONIJAS jeb melnās pīlādžogas. Izteiksmīgi melnās ogas, kuru sula ir skaistā rubīnsarkanā krāsā, satur ogļhidrātus, flavonoīdus, miecvielas, C, P un B grupas vitamīnus, jodu, magniju, dzelzi, kāliju un citas minerālvielas, kā arī antioksidantus, kam piemīt šūnas sargājoša ietekme. Aronijās ir maz skābes, tāpēc tās ieteicams kombinēt ar skābiem augļiem vai ogām.

MEŽROZĪŠU AUGĻI. Savvaļā aug vairāk nekā 10 mežrožu sugu. Bez askorbīnskābes tajos irarī B1, B2, K, P, PP vitamīni, pektīnvielas, organiskās skābes, karotinoīdi, miecvielas, kālijs un vēl citas minerālvielas, kas sekmē C vitamīna uzsūkšanos organismā. Savas vērtīgās īpašības auglīši saglabā arī žāvētā veidā, tāpēc tos var lietot visu gadu. Gardu un vitamīniem bagātu dzērienu var pagatavot, sajaucot vienādās daļās ar pīlādžiem.

KADIĶOGAS. Dienā profilaksei ieteicams sakošļāt un apēst 2–3 zilās odziņas. Tām piemīt pretmikrobu un pretvīrusu iedarbība, tās satur daudz ēteriskās eļļas.

IRBENES. Koši sarkanās, vitamīniem, minerālvielām un organiskajām skābēm bagātās ogas tikai izsalušas zaudē rūgtumu un kļūst gardas. Uzglabāšanai tās izberž caur sietu un sajauc uz pusēm ar medu vai cukuru. Dienā ieteicams apēst vien dažas ogas vai kādu tējkaroti saberzto ogu, jo to iedarbība ir izteikta.

SMILTSĒRKŠĶI. Tos pamatoti uzskata par rudens čempionu – ogas satur 190 bioloģiski aktīvus komponentus, tostarp 14 vitamīnus, provitamīnus, 18 aminoskābes, antioksidantus, omega taukskābes (omega-3, omega-6, omega-7 un omega-9).Vērtīga ir gan sula, gan eļļa. Ogas var sasaldēt un ziemā ēst veselas. Sulai ieteicams pievienot pāris pilienu eļļas, jo smiltsērkšķi satur taukos šķīstošos vitamīnus.


PĪLĀDŽI. Oranžsarkanie augļi bagātīgi satur bioloģiski aktīvās vielas, tostarp C, A un P vitamīnus, fruktozi, glikozi. Ievāc pēc pirmajām salnām, kad tie vairs nav pārmēru rūgti. Var ēst svaigus un uzglabāt sasaldētus vai kaltētus.

VILKĀBELES AUGĻI. Bagāti cukuriem, minerālvielām, pektīnvielām, organiskajām skābēm un citiem labumiem, bet C vitamīnu satur vairāk nekā apelsīni. Ārstnieciskiem un profilaktiskiem mērķiem auglīšus var ēst arī svaigus – 50–100 gramus četras reizes dienā pēc maltītes.