Acu labsajūtai
Redze par sevi atgādina tad, kad rodas problēmas – acīs sāk ņirbēt, tās vairs tik labi nerāda un arī draugs dators sāk apgrūtināt. Ko darīt?
Kas jāielāgo?
Zinām – nav jālasa guļot vai puskrēslā, vai braucot transporta līdzeklī, ir jāierobežo laiks pie datora, un, kad acis nogurst, tās jāatpūtina. Vienkārši padomi un... diemžēl tie nereti aizmirstas. Tas, kas būtu jāielāgo, – okulista apmeklējumu nevajadzētu atlikt!
Ja acis asaro, iespējams, nedarbojas muskulis, kas palīdz asaras novadīt. Iemesls var būt acs gļotādas saslimšana, vajadzīgas brilles vai stiprākas brilles nekā esošās.
Niezošas acis var liecināt par konjunktivītu vai, iespējams, plakstiņa gļotādā ieķēries gruzītis vai ērcītes, kas dzīvo uz skropstām. Ja acis niez, jāiet pie ārsta!
Ja acs priekšā zibeņo vai it kā mušiņas lēkā, iespējams, radies tīklenes plīsums. Parasti to izraisa trauma vai tīklenes distrofija. Spriedze, kā rezultātā organismā izsīkst magnija resursi, izraisa augšējā plakstiņa saraušanos (spazmas) un rodas nervu tiks (reflektoriska, atkārtota muskuļu saraušanās). Iemesls var būt arī pārmērīga kafijas lietošana un neizgulēšanās.
Nepietiekamai acs mitrināšanai ar asarām iemesls pa rasti ir nepilnvērtīgs vielu sastāvs asarās. Koncentrējoties uz kādu darbību tuvumā (dators, lasīšana u.c.), normāli cilvēks acis mirkšķina vairāk kā 20 reizes minūtē, bet piepūloties – trīs reizes retāk, tāpēc notiek asaru iztvaikošana un asaru plēvītes saplacināšanās, acs priekšējā virsma, īpaši apakšdaļā, paliek sausāka, acis netiek pietiekami daudz un bieži mitrinātas, un rodas kairinājums. Ietekmē arī centrālā apkure, gaisa kondicionieri u.c. Sausās acs sindroms ir viena no mūsdienās biežāk sastopamajām problēmām. Vairāk nekā pusei sieviešu pēc 45 gadiem sausās acs simptomi rodas arī hormonālo izmaiņu dēļ.
Kā jārīkojas? Pie acu ārsta parasti dodamies, kad radušās kādas problēmas: pasliktinās redze, asaro acis vai ir citas nepa tīkamas sajūtas. Biežāk sastopamās acu sli mī bas – konjunktivīts (nepatīkams, bet redzei īpaši nekaitē), glaukoma (to konstatē, mērot acs iekšējo spiedienu), tīklenes distrofija (tīklene pamazām atslāņojas) un katarakta jeb, kā tautā saka, acij aug ciet plēve. Acu saslimstības biežums pieaug arī pie citām acu slimībām un pēc acu operācijām.
Bērns pie okulista būtu jāved viena un triju gadu vecumā un pirms sāk iet skolā.
Ļoti būtiski, lai katrs, kas vecāks par 40 gadiem, reizi gadā aizietu pie acu ārsta, jo šajā laikā vecuma redzes funkcija pakāpeniski pavājinās, mainās asaru daudzums un to sastāvs. Sevišķi svarīgi pārbaudīt, vai nav izmaiņas tīklenē, ir cukura diabēta gadījumā, jo diabēta slimniekiem ir 30 reizes lielākas iespējas zaudēt redzi nekā pārējiem cilvēkiem.
Acis var trenēt – piemēram, konverģenci (acu muskuļu spēju nodrošināt abu acu kopdarbu).
Ja uzmeties miežgrauds, palīdzēs kabatlakatiņā ietīta ola. Tā jātur pie acs, kamēr silta. Nedrīkst likt mitras kompreses, ziedes – galvenais, lai būtu sauss siltums.
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
EKSPERTI
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
JAUNĀKĀ EKSPERTU ATBILDE
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
POPULĀRĀKIE RAKSTI
