LV
RU

Ādas labsajūtai

Ādas labsajūtai Vasara vilina ārā, svaigā gaisā. Saule, svelme, vējš un lietus ādai var būt nopietns pārbaudījums.

Ķermeņa āda nav tik plāna kā sejas āda, un apģērbs aizsargā no ārējo faktoru iedarbības – temperatūras maiņas, ultravioleto staru ietekmes, putekļiem utt., taču tā jākopj regulāri un rūpīgi. Mazgāšanās laikā āda tiek attīrīta no netīrumiem, sviedriem, mikrobiem, ādas taukiem un cita veida sārņiem. Ja tā ir ļoti sausa, jālieto saudzīgi līdzekļi, pēc mazgāšanās to nevajag spēcīgi berzēt, bet viegli nosusināt. Pēc tam ieteicams uzklāt mitrinošu vai barojošu ķermeņa krēmu. Labsajūtu uzlabo kontrastduša. Ūdens procedūras vispār, tostarp peldēšanās, uzlabo ne tikai ādas elastīgumu, bet arī nervu sistēmas darbību.

Seja, kakls, dekoltē zona. Te āda ir maigāka, tāpēc jākopj uzmanīgi. Ultravioletais starojums (UV) to sausina, tāpēc sauļojoties ieteicams aizsargkrēms. Arī tonālais krēms, pūderis un lūpukrāsa jāizvēlas ar UV filtru. No rīta ādu ieteicams tonizēt ar ledus gabaliņu (der zāļu vai zaļās tējas novārījums), bet dienā seja, kakls un dekoltē zona jāmitrina ar micelāro vai termālo ūdeni, vai minerālūdeni, īpaši tad, ja uzturas telpās ar kondicionētāju, un jālieto daudz šķidruma. Vakarā seja un kakls jānomazgā istabas temperatūras ūdenī, no rīta – bez ziepēm, tad ieziež mīkstinošu krēmu. Jāņem vērā, ka auksts ūdens sašaurina asinsvadus, tāpēc, ja tādā mazgājas regulāri, āda kļūst sausa, rodas grumbas, turpretim pārmaiņus karsts un auksts ūdens uzlabo asinsriti.

Viegls pīlings stimulē šūnu atjaunošanos un veicina mitrinošo un barojošo ādas kopšanas līdzekļu uzsūkšanos, padarot ādu gludāku.

Rokas – problemātiskas zonas ir gan plaukstas, jo tās svīst, uz tām vairojas mikrobi, gan paduses, kur arī ir daudz sviedru dziedzeru. Svīšana ir organisma dabiska termoregulācija, tomēr sviedri un ādas tauki sadaloties rada kairinošas vielas, kas izraisa niezi un iekaisumu. Regulāra mazgāšanās uzlabo asinsriti, bet dezodoranta vai antiperspiranta lietošana atbrīvo no nepatīkamā aromāta.

Kājas. Svarīgi ir piemēroti apavi (vasarā ieteicams valkāt vaļējus vai nepieciešams maiņas pāris), un, protams, kājas jāmazgā katru dienu. Ūdenim var pievienot kumelīšu vai kliņģerīšu novārījumu, vai sodu, ābolu etiķi vai jūras sāli (viena ēdamkarote uz 1 l ūdens). Optimālā temperatūra – 37-38 grādi. Pēc tam pēdas, arī pirkstu starpas, rūpīgi noslauka. Krēms jāiemasē arī papēžos, kur āda ir visvairāk noslogota, tāpēc kļūst sausa un plaisā.

Ja kājas pastiprināti svīst, vakaros pirms gulētiešanas lieto krēmu ar atvēsinošu efektu.

Kāju vai pēdu slimības sievietēm sastopamas biežāk nekā vīriešiem. Ja visa diena jāpavada uz kājām, tās vēlams ieziest ar speciālu vēnu gelu. Ja ir sēdošs darbs, tad svarīgi nesēdēt ar sakrustotām kājām, lai nenosprostotu asinsvadus, ik pa laikam jāpieceļas, jāpastaigā, jāizkustina kājas.
 
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.