LV
RU

Ādas lutināšana vasarā

Ādas lutināšana vasarā

Mūsu lielākais orgāns – āda – vasarā īpaši jāpalutina, jo šajā laikā tā vairāk nekā citkārt ir pakļauta ārējiem apstākļiem: saulei, vējam utt.


Āda sastāv no asinsvadiem, nervu galiem, sviedru un tauku šūnām un vēl jo daudziem komponentiem.

 

MITRINĀŠANA. Vasarā, jo īpaši atrodoties saulē, mitrums no ādas iztvaiko ātri, tāpēc āda jāmitrina biežāk, gan iekšēji, gan ārēji. Ūdens ne tikai veldzē slāpes, bet arī stimulē vielmaiņu, izvada no organisma uzkrājušos toksīnus un novērš atūdeņošanos, nodrošinot vajadzīgo mitruma līmeni ādā.

! Svarīgi dzert regulāri un visas dienas garumā, starp ēdienreizēm. Pēc kafijas tases ieteicams izdzert glāzi ūdens.

Cik daudz ūdens dienā būtu jāizdzer? To katrs var aprēķināt pats: uz katru kilogramu svara vajadzīgi 30 ml ūdens.

 

SAULES AIZSARGKRĒMI. Ultravioleto staru ietekmē epiderma jeb ādas virskārta sabiezē, paplašinās asinsvadi, palēninās atmirušo raga kārtas šūnu atdalīšanās, samazinās ādas elastība, tā sāk plaisāt. Pie ūdens saules stari tiek atstaroti, tāpēc tur var ātrāk apdegt. Lai izvairītos no ādas apdegumiem, jālieto saules aizsargkrēmi ar UVB un UVA filtru, kas pasargā ne gan ādas virsējos, gan dziļākos slāņus. Krēms jāizvēlas ar SPF (saules aizsardzības faktors) atbilstoši savam ādas tipam un saules intensitātei. Piemēram, ja āda ir gaiša, vēl nepieradusi pie saules, tad vēlams krēms ar SPF 50 (ja āda saulē parasti neapdeg 10 minūšu laikā, tad SPF 50 nozīmē, ka tā tiks aizsargāta 50 x 10 = 500 minūtes). Jo lielāks ir SPF skaitlis, jo krēms ilgnoturīgāks. Krēms jāuzklāj 30 minūtes pirms došanās laukā un regulāri jāatjauno, īpaši pēc peldes, arī strādājot dārzā, ejot pa ielu vai sportojot.

! Ilgstoša uzturēšanās saulē negatīvi ietekmē ādas veselību. Nav vēlams uzturēties saulē laikposmā no pulksten 11 līdz 16, kad saule ir visagresīvākā.

 

KOSMĒTIKA. Pēc sauļošanās ādu ieteicams ieziest ar barojošu losjonu vai mitrinošu un mīkstinošu krēmu, kas satur, piemēram, kakao sviestu un mandeļu eļļu, stimulē šūnu atjaunošanos un stiprina ādas pašaizsardzības spējas. Ja āda tomēr apdegusi, palīdzēs vēsa ūdens komprese vai speciāli pretapdeguma līdzekļi ar nomierinošu, atvēsinošu un pretiekaisuma iedarbību.

Lūpām ieteicams speciāls lūpu zīmulis ar SPF filtru, kas aizsargā no UV staru negatīvās iedarbības.

Roku ādai nepieciešama mīkstināšana un barošana. Pēc mazgāšanas rokas jānosusina un jāieziež ar krēmu. Labi iesūcas emulsijas tipa krēms un veido nemanāmu ādas aizsargkārtiņu. Ja āda kļuvusi raupja, ieteicams taukains, barojošs krēms.

Lai pēdas nenogurtu un nesāpētu, ieteicami apavi ar mīkstu, labi amortizētu zoli. Staigāšana basām kājām pa zemi, smiltīm un zāli ir lieliska masāža, kas nodrošina mundrumu visam ķermenim. Aptiekā var iegādāties ārstnieciskus ādas kopšanas līdzekļus.

Paduses no svīšanas un nepatīkamā aromāta pasargā antiperspiranti un dezodoranti.


SAULESBRILLES. Acis un āda ap tām ir ļoti jutīga pret saules gaismu, tāpēc vēlams nēsāt galvassegu un saulesbrilles ar ultravioletajiem filtriem.


MATI. Vasarā būtu vēlams pēc iespējas retāk lietot matu ieveidošanas līdzekļus (lakas, putas, želejas) un karstos instrumentus (fēnu, lokšķēres, pannu), kopt ar šampūniem un balzamiem, kas satur UVA un UVB aizsargfiltrus, un pēc mazgāšanas ļaut matiem pašiem izžūt. Pēc peldēšanās jūrā tie jāizmazgā, jo sālsūdens un smiltis ļoti sausina galvas ādu.

 

 
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.