LV
RU

Akūtu sāpju ārstēšana

Akūtu sāpju ārstēšana Bezrecepšu pretsāpju zāļu daudzveidība, to vieglā pieejamība un padomi lietošanai mulsina klientus akūtu sāpju pašārstēšanās gadījumos. Tas arī apgrūtina labākas un atbilstošākas iespējas izvēli. Jāatgādina, ka aptiekas ir ārkārtīgi svarīgs posms sāpju pārvaldībā, jo tieši tur lielākā daļa cietēju vispirms vēršas pēc palīdzības.

Uz aptieku?

Ikviens veselības aprūpes speciālists ikdienā saskaras ar cilvēkiem, kas cieš no sāpēm. Vairumam no viņiem ir augstas prasības pret sāpju remdēšanu, sagaidot tūlītēju atvieglojumu. Šī prasība tiek attiecināta arī uz aptiekā nopērkamajām bezrecepšu pretsāpju zālēm. Tiesa, klientus mulsina daudzveidīgais perorāli lietojamo bezrecepšu pretsāpju līdzekļu loks ar dažādām devām, vienu vai vairākām aktīvajām vielām, taču farmaceits spēj katram ieteikt individuāli piemērotāko un efektīvāko līdzekli. Aptiekā var saņemt kvalitatīvu informāciju, ieteikumus un atbalstu pašārstēšanās gadījumā vai arī uzstājīgu prasību doties pie ārsta izmeklējumu veikšanai.

Izpratne par sāpēm

Sāpes ir ar apziņu uztverama subjektīva pieredze, kas tiek veidota no subjektīvām emocijām un pieredzē balstītas psiholoģiskas atbildes reakcijas. Sāpes piedzīvo visi, un tās vienmēr ir nepatīkamas.

Saskaņā ar Starptautiskās sāpju izpētes biedrības ieteikumu sāpes tiek definētas kā nepatīkams sajūtu un emociju pārdzīvojums ar akūtu vai potenciāli iespējamu audu bojājumu. Sāpes var izpausties arī bez audu bojājumiem un identificējošiem patofizioloģiskiem iemesliem. Tomēr sāpes nav tikai slimības simptoms – tās var būt slimība pati par sevi.
Sāpes var būt akūtas vai hroniskas.

Akūtu sāpju ilgums ir mazāks par trim mēnešiem un kalpo par signālu, ka kaut kas ķermenī nav kārtībā un jādomā par audu bojājumu novēršanu. Parasti šīs sāpes ir proporcionālas audu bojājuma pakāpei un pašas beidzas pēc audu sadziedēšanās. Lielākoties akūtu sāpju cēlonis slēpjas skeleta un muskuļu sistēmā. Piemēram, lauztas potītes gadījumā sāpes signalizē par kaulaudu bojājumu un nepieciešamību to imobilizēt jeb fiksēt un padarīt nekustīgus.
Hroniskas sāpes ilgst vairāk nekā trīs mēnešus vai pārsniedz slimības ārstēšanas laiku.

Sāpju ārstēšanas mērķi
Speciālistam ar pacientu ir būtiski saskaņot sāpju remdēšanas mērķi un prasības, kas ietver šādus apstākļus:
• sāpju intensitātes mazināšana;
• fizisko funkciju uzlabošana;
• psiholoģiskās pašsajūtas uzlabošana;
• veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanas optimizācija;
• veicināt atgriešanos skolā vai darbā, ģimenē un sabiedrībā;
• dzīves kvalitātes un kopējās pašsajūtas uzlabošana;
• pacienta aktīva līdzdalība sāpju remdēšanā.
Ārstēšanas pieejas izvēli ietekmē arī pacientu individuālās īpatnības un vajadzības.

Sagatavojusi DACE VĒJA
Publicēts ar žurnāla Materia Medica izdevēju atļauju. Pilnā apjomā raksts lasāms žurnāla septembra numurā.
 
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.