LV
RU

Alergēni – krustu šķērsu

Alergēni – krustu šķērsu Pavasaris diemžēl nāk arī ar alerģisko reakciju daudzveidīgām izpausmēm. Palielinātu jutīgumu izraisa ziedputekšņi, bet alergēni ir ne tikai dabā – tie ir arī veikalu plauktos kārdinošu ogu un augļu izskatā.

Pirmās ziedputekšņu alerģijas (polinoze jeb siena drudzis) izpausmes parādās jau tad, kad putekšņu gaisā vēl īsti nav, bet, kad sākas ziedēšana, mucai, kā saka, spunde ir vaļā! Augi apputeksnējas ar vēju, un alerģiskiem cilvēkiem lidojošās mikrosporas, īpaši alkšņa, bērza, lazdas, priedes, timotiņa, vībotnes, var sagādāt pamatīgas raizes – sākas klepus, šķaudīšana, iesnas un citas ar elpošanas orgāniem saistītas problēmas. Mazāk zināms fakts – ziedputekšņiem ir kopīgas olbaltumu struktūras ar augļiem, ogām un dārzeņiem, proti, tie var saturēt līdzīgu alergēnu. Ja, teiksim, mizojot jaunos kartupeļus, sāk asarot acis vai niezēt rokas, vai, ēdot zemenes, sāk niezēt mute un lūpas, pietūkst mutes gļotāda un mēle, tas liecina, ka šie bumbuļi vai ogas konkrētajam cilvēkam ir alergēni jeb, citiem vārdiem, alerģija (sevišķi pret bērza ziedputekšņiem) var kombinēties ar orālās jeb mutes alerģijas sindromu. Tā izpaužas krustotā alerģija. Tāpēc, lai sevi pasargātu, ziedēšanas laikā ieteicams atteikties no tādiem alergēniem produktiem vai uzturā tos lietot tikai termiski apstrādātus.

! Ja ir alerģija pret piena produktiem un olām, to var izraisīt arī sarkanie pārtikas produkti, tostarp zemenes, avenes, jāņogas.

SVARĪGI!

Par diskomfortu uzreiz aktīvi ziņo deguns, mute, rīkle un acis: deguns niez, tek vai ir aizlikts, rodas šķavas (jo deguna dobuma gļotādas kairinājuma dēļ gaiss spēcīgā, īsā izelpā plūst caur degunu), rīklē kņudina, acis apsārst, niez un asaro.

Kā atmaskot svešinieku?

Tas nozīmē – laikus noskaidrot, vai auglis vai oga jums ir alergēns, respektīvi, vai tas satur vielu (faktoru), pret kuru esat alerģisks. Kā zināms, visbiežāk vaininieces izrādās ievestās zemenes. Tas nenozīmē, ka tāpēc tās uzreiz jānoraksta – nē, tikai jāpārliecinās, vai jums pret tām nav saasināta jutība. Kā to izdarīt? Ar ogām 3–4 dienas tikai panašķoties un vērot organisma reakciju. Pirmās alerģiskās reakcijas var rasties jau pēc dažām minūtēm vai stundām – pietūkums, nātrenes izsitumi ar ādas pacēlumiem, kas stipri niez, bet vēlākas parādās 3–5 dienu laikā – pumpas un sausi plankumi (atopiskais dermatīts) uz vaigiem, pie ausīm, maziem bērniem – arī apakšdelma locījuma vietā.

Visbiežāk alerģiju izraisa āboli, rieksti, bumbieri, ķirši, aprikozes, persiki, burkāni, kartupeļi un tomāti. Alergēni mēdz būt arī gurķi, selerijas, kivi, nektarīni, citrusaugļi, ananasi, arbūzi.
 
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.