Alerģija – pārmērīga imūnsistēmas reakcija uz parasti nekaitīgām vielām
.png)
Alerģijas ir kļuvušas par vienu no visbiežāk sastopamajām veselības problēmām mūsdienu sabiedrībā – tās skar miljoniem cilvēku visā pasaulē un var izpausties dažādos veidos, sākot ar vieglām sezonālām iesnām līdz pat dzīvībai bīstamām anafilaktiskām reakcijām. Saprotot alerģiju mehānismus un riska faktorus, iespējams būtiski uzlabot dzīves kvalitāti un novērs nopietnas, reizēm pat dzīvībai bīstamas, reakcijas.
Kas ir alerģija?
Alerģija ir imūnsistēmas pārmērīga reakcija uz molekulām, kas parasti lielākajai daļai cilvēku nekaitē. Šādas molekulas, ko dēvē par alergēniem, var būt, piemēram, putekšņi, dzīvnieku spalvas, putekļu ērcītes, pārtikas produkti, medikamenti, kukaiņu dzēlieni u.c.. Alerģiskam cilvēkam saskaroties ar alergēnu, organisms reaģē, aktivizējot imūnsistēmas aizsargmehānismus, kas izraisa simptomus – no viegliem, piemēram, šķaudīšana un nieze, līdz smagiem, piemēram, elpas trūkums vai anafilakse. Alerģiju smagums un izpausmes var būt ļoti atšķirīgas, un to ārstēšana tiek pielāgota katram pacientam individuāli.
Svarīgi atcerēties, ka alerģija var attīstīties jebkurā dzīves posmā – kā bērniem, tā arī pieaugušajiem, kuriem iepriekš nekādas reakcijas nav bijušas.
Kā atpazīt alerģiju?
Alerģisko reakciju simptomi var būt dažādi, taču visbiežāk novēro:
- šķaudīšanu, tekošu vai aizliktu degunu,
- acu niezi un asarošanu,
- ādas izsitumus, apsārtumu vai niezi,
- elpas trūkumu, sēkšanu, klepu vai spiediena sajūtu krūtīs.
Dažiem cilvēkiem simptomi ir viegli un tikai nedaudz apgrūtina ikdienu, citiem tie var būt ļoti izteikti un traucējoši. Retos gadījumos alerģiskā reakcija var strauji progresēt un kļūt dzīvībai bīstama, piemēram, anafilakses gadījumā, tāpēc šādā situācijā ir svarīgi nekavējoties meklēt neatliekamo medicīnisko palīdzību.
Ko darīt, ja ir aizdomas par alerģiju?
Ja atkārtoti novērojat tādus simptomus kā iesnas, acu asarošana, izsitumi uz ādas vai elpas trūkums, īpaši noteiktās situācijās, sezonās vai pēc saskares ar konkrētiem produktiem vai vielām, pastāv liela iespējamība, ka Jums ir alerģija. Šādā gadījumā svarīgi ir savlaicīgi vērsties pie ģimenes ārsta, kurš izvērtēs simptomus un nepieciešamības gadījumā nosūtīs pie alergologa – speciālista alerģisko slimību diagnostikā un ārstēšanā.
Alerģiskās slimības nav lipīgas un nododamas no cilvēka cilvēkam. Tomēr tās var būtiski ietekmēt pašsajūtu ikdienā un dzīves kvalitāti. Ja simptomi kļūst traucējoši, aptiekās ir pieejami dažādi bezrecepšu līdzekļi simptomu mazināšanai. Lai izvēlētos sev piemērotāko ārstēšanas veidu, ieteicams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu.
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
