Antibiotikas - bieds vai nepieciešamība?
Antibiotikas lieto, ja saslimšanu izraisījusi baktērija, mikroorganisms, piemēram, iekaisuma vai sastrutojuma gadījumā: ja ir smags deguna blakusdobuma iekaisums, plaušu karsonis, urīnceļu iekaisums, ādas infekcija u.tml. Antibiotikas nelīdz pret vīrusu saslimšanām, kas veido lielu daļu no visām iekaisumu slimībām. Piemēram, tikai vienu procentu no saaukstēšanās slimībām var ārstēt ar antibiotikām.
Svarīgi zināt, ka organismam nopietns pārbaudījums ir ne tikai slimība, bet arī šīs spēcīgās vielas, kas cīnās pret sliktajām baktērijām, tāpēc stingri jāievēro lietošanas noteikumi. Kā daudziem medikamentiem, arī antibiotikām var būt nevēlamas blaknes.
Tā kā antibiotikas iznīcina ne tikai nelabvēlīgās, bet arī labvēlīgās baktērijas, īpaši jārūpējas par zarnu mikrofl oras (baktēriju kopums zarnu traktā) dabiskā līdzsvara atjaunošanu. Vēl vismaz nedēļu pēc antibiotiku kursa (hronisku vainu gadījumos – ilgāk) jālieto probiotiķi jeb labvēlīgās baktērijas, tostarp laktobaktērijas, kas stiprina gremošanas trakta dabisko pretestību un līdzsvaro gremošanu, un bifidobaktērijas, kas kavē patogēnu un pūšanas baktēriju vairošanos, normalizē zarnu trakta mikrofloru.
Mūsdienīga ārstēšanas metode – savu veselību uzlabot ar ēdienu. Ieteicami laktobaktērijas saturoši skābpiena produkti: lakto, jogurts, rūgušpiens, kefīrs, dzīvais siers u.c. Organisma stiprināšanai vēlami homeopātiskie dabīgie ārstniecības līdzekļi.
● Ja antibiotikas lieto nepareizi (nepietiekami ilgu laiku, pārāk ilgi, bez vajadzības vai tml.), baktērijas kļūst izturīgākas, jo mikroorganismi spēj labi piemēroties un turpina vairoties.
● Antibiotikas nepalīdz, ja ir vīrusu infekcijas, piemēram, saaukstēšanās, gripa, arī vairumā gadījumu bronhīta. ● Bez vajadzības nav jālieto arī antibakteriālās ziepes, antibakteriālā zobu pasta u.tml. brīvi nopērkami līdzekļi, kas organismā iznīcina arī labās baktērijas.
Antibiotikas (anti – pret, bios – dzīvība) – mikroorganismu, kā arī augstāko augu un dzīvnieku organismu izstrādātas vielas, kas spēj iznīcināt mikroorganismus vai aizkavēt to vairošanos.
EKSPERTI
Uzdot jautājumu
|
Uzdot jautājumu
|
Uzdot jautājumu
|
JAUNĀKĀ EKSPERTU ATBILDE
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
POPULĀRĀKIE RAKSTI