Aptaujas “Kā tu rīkojies sāpju gadījumā” rezultāti
Hronisko pacientu atbalsta programma. Informācija Sāpju pacientu atbalsta programmas ietvaros.
2019. gada nogalē aptieku tīkls “Latvijas aptieka” veica aptauju par iedzīvotāju sāpju mazināšanas paradumiem. Aptauja tika veikta interneta vidē un “Latvijas aptieka” tīkla aptiekās, un tajā kopumā piedalījās 689 respondenti, kuru vidējais vecums ir 48 gadi.
Galvenie aptaujā iegūtie secinājumi:
- 66,4% aptaujāto izjūt sāpes vairākas reizes nedēļā vai katru dienu.
- Visbiežāk sāp mugura, locītavas un galva (90% no 689 respondentiem).
- 57,1% respondentu ar sāpēm sadzīvo gadu un pat ilgāk.
- Sāpju gadījumā 67% aptaujāto lieto pretsāpju medikamentus bez konsultēšanās ar ģimenes ārstu, farmaceitu vai citu speciālistu.
- 45,6% aptaujāto pretsāpju medikamentus izvēlas pēc saviem ieskatiem, tai skaitā pēc redzētā reklāmās vai lētākās cenas.
- 60,3% respondentu atzīst, ka viņiem trūkst zināšanas par sāpēm un to ārstēšanu.
- 81% aptaujāto vēlas uzzināt citu cilvēku pieredzi, kuri sadzīvo ar sāpēm.
Ar detalizētāku informāciju par aptauju varat iepazīties šeit.
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
EKSPERTI
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
JAUNĀKĀ EKSPERTU ATBILDE
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
POPULĀRĀKIE RAKSTI
