Aptiekas: no senatnes līdz mūsdienām
Vārds aptieka cēlies no grieķu vārda apothēkē, kas nozīmē noliktava – tas varētu būt izskaidrojums, ka senās aptiekas nebija tikai farmācijas iestādes mūsdienu izpratnē. Tur bez zālēm pret miesas kaitēm (tinktūrām, ekstraktiem, zirnīšiem, sīrupiem utt.) varēja iegādāties arī koloniālpreces – garšvielas, tabaku, pīpes, spēļu kārtis, pilsētas iestādēm arī papīru, pergamentu, tinti un zīmoglakas. Tur varēja iegādāties arī uz vietas gatavotu destilātu „gara pacilāšanai un gremošanas uzlabošanai”. Bet 16. gadsimtā aptiekā pārdeva arī dārgus vīnus. Noteikumi paredzēja, ka pilsētas vadītājiem zināms daudzums veselības dziras jādod par brīvu. Vēl aptiekā vārīja arī ziepes un reizēm pat gatavoja šaujampulveri.
● Pasaulē pirmās aptiekas radās Tuvajos Austrumos 8.-9. gadsimtā.
● Eiropā vissenākā aptieka kopš 1241. gada atrodas – un joprojām darbojas! – Vācijas pilsētā Trīrē (senais nosaukums – Augusta Trevororum), Mozeles upes krastos. Kādreiz tā bija Rietumeiropas impērijas galvaspilsēta, viduslaikos dēvēta par Svēto pilsētu.
● Rīga ir senākais farmācijas centrs viduslaiku Livonijā, arī Baltijā, Somijā un Krievijā. Pirmās ziņas par zāļu tirgotavām minētas jau 1291. gadā, bet oficiāli zināmā pirmā aptieka – Lielā jeb Rātsaptieka – sāka darboties 1357. gadā. Pirmais ieraksts Rīgas ķemerejas (finanšu pārvaldes) rēķinos liecina, ka rāte piešķīrusi astoņas ēras aptiekas ierīkošanai. Turpat atzīmēts, ka 1357. gadā aptieka uz Mārtiņiem pilsētas ierēdņiem dāvājusi garšvielas un vīnus, ko piegādājis kāds tirgonis.
1409. gadā pilsētas rēķinos minēts, ka algu – piecas markas gadā – no rātes saņēmis kāds Gerlaks (Gherlacus), tātad viņš ir pirmais zināmais Rīgas aptiekārs. Vēl 15. gadsimta dokumentos minēti tie, kuru pārziņā aptieka bijusi vēlāk: brūču ārsts Korts, maģistrs Johans Osenbruge, aptiekārs Augustīns, ķirurgu cunftes meistars Nikolauss un medicīnas doktors Hilebrants Humpolts.
16. gadsimtā Rātsaptiekā strādāja Andreass Hogsters, tēvs un dēls Johanness un Silvestrs Zanderi (pēdējais 1574. gadā ieguvis titulu „pilsētas aptiekārs”) un aptiekārs un ārsts Johanness Hilhenss. Viņš tika aicināts arī uz Maskavu dziedināt caru Borisu Godunovu.
No 1643. gada Rātsaptieka piederēja aptiekāru un ārstu Martini un Himzeļu dzimtai. Vācbaltietis Dāvids Martini II 1698. gadā tika pieaicināts Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira autopsijā. Viņa dēls Nikolajs Martini 1735. gadā kļuva par Krievijas ķeizarienes Annas galma ārstu Pēterburgā. Aptiekas pēdējais īpašnieks bija Nikolaja Martini audžudēls un znots ārsts Joahims Gebhards Himzelis, kurš bija precējies ar Martini meitu Katarīnu Kristīni.
Sakarā ar jaunā Rātsnama celtniecību Lielās jeb Rātsaptiekas nams 1750. gadā tika nojaukts, bet aptieka pārcēlās uz Tirgoņu ielu. Tā kā Himzeļu dzimtas pēdējais pārstāvis ārsts Nikolajs Himzelis* par aptiekāru negribēja strādāt, 1758. gadā – pēc 400 darbības gadiem – vecākā Rīgas aptieka darbību izbeidza.
Atbilstoši Pēterburgas noteikumiem, ka jaunu aptieku pilsētā drīkst ierīkot tikai tad, kad vecā izbeigusi savu darbību, Lielās aptiekas vietā tai pašā gadā durvis vēra Zilā aptieka. Tad jau pilsētā darbojās vēl astoņas aptiekas.
● Rīgas vēstures annālēs vēl atrodamas ziņas par Ziloņa aptieku (1570) un Kaļķu ielas aptieku (1655).
● Sākot ar 1636. gadu, tika ieviests aptiekas reglaments, un aptiekāriem pirms stāšanās darbā bija jānodod aptiekāra zvērests.
● Kandavas aptieka dokumentos minēta 1769. gadā. Pirmais aptiekārs bijis Dītrihs Grūbe.
● Valsts aptiekas noteikumi tika ieviesti 1789. gadā.
● Aptieku darbība plašumā vērsās pēc 1803. gada, kad tika izveidota Rīgas farmaceitiskā fabrika.
● 1833. gadā Rīgas Ķīmiski farmaceitiskā biedrība atvēra Rīgas homeopātisko aptieku, kas ar zālēm apgādāja visu Baltiju un daudzus Krievijas apgabalus.
● Pēc Pirmā pasaules kara Rīgā darbu uzsāka piecas darba tautas aptiekas, kas nodrošināja bezmaksas medikamentus.
Zāļu ražotājam Olainfarm piederošā SIA Latvijas aptieka mazumtirdzniecībā darbojas kopš 2011. gada nogales. Kopš 2013. gada aptiekas tiek pārveidotas par moderniem farmācijas centriem. Šobrīd jau vairāk kā 60 aptiekās farmaceiti uzrunā savus klientus, sakot: “Esiet sveicināti Latvijas aptiekā!”
2008. gadā pie Rīgas Rātsnama sienas Daugavas pusē tika atklāta 12 mm bieza stikla plāksne, uz kuras latviešu angļu un vācu valodā iegravēts: „Kopš 1357. gada līdzās Rīgas Rātsnamam darbojās pirmā aptieka Baltija pro preparatione bode apotecarii 8or, Anno MCCCLVII. Tāds ir pirmais ieraksts Rīgas ķemerejas rēķinos par to, ka rāte piešķīrusi astoņas ēras aptiekas ierīkošanai.
Autori: tēlnieks Andris Vārpa, arhitekts Arno Heinriksons un stikla meistars Agris Butelis. Plāksne izgatavota ar akciju sabiedrības Olainfarm finansiālu atbalstu.
* Atbilstoši Nikolaja Himzeļa (1729–1764) testamentam 1773. gadā tika izveidots Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs.
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
