Ar gripu nejoko!
Slimību nekādā gadījumā nevajag ielaist – ārstēšanās jāuzsāk uzreiz, tiklīdz pamanīti pirmie simptomi. Parasta saaukstēšanās vai gripa?
• Gripa atšķirībā no citām elpceļu infekcijām sākas pēkšņi un strauji: ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru (pat 39–40 grādu), spēcīgām galvassāpēm, pat reiboņiem, nespēku, drudzi, izteiktām sāpēm acīs, kaulu laušanas sajūtu, kas, atšķirībā no saaukstēšanās, nepāriet pēc pirmajām pāris dienām. Iesnu nav, bet deguns ir aizlikts, klepus ir sauss un kļūst arvien stiprāks. Pēc tam parādās arī kakla sāpes.
• Gripa izplatās gaisā pilienu veidā un, kairinot elpošanas sistēmu, var iekļūt degunā, kaklā, plaušās.
• Parādoties pirmajām gripas pazīmēm, nekavējoties jādodas mājās un pa telefonu jāsazinās ar ģimenes ārstu vai jāzvana uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001 (darbdienās no pulksten 17 līdz 8, brīvdienās un svētku dienās – visu diennakti).
• Kāds no minētajiem simptomiem var arī nebūt, taču piesardzība jāievēro jebkurā gadījumā! Riska grupas – mazi bērni, grūtnieces, seniori.
Kā ārstēties?
Svarīgi nekavējoties uzsākt ārstēšanos, lietot ārsta ieteiktos medikamentus, dzert daudz šķidruma (ūdens, tēja, sula) un vismaz 3–5 dienas ievērot gultas režīmu. Ja slimība tiek laikus ārstēta un atveseļošanās noris bez sarežģījumiem, pašsajūta uzlabojas 7–10 dienu laikā. Atsevišķi simptomi (nespēks, nervozitāte) kādu laiku vēl var saglabāties. ! Saaukstēšanās jeb kakla un deguna infekcija (aizlikts deguns, šķavas, sāpes kaklā, klepus, arī paaugstināta temperatūra, galvassāpes) ilgst dažas dienas, bet, ja ir gripa, slikta pašsajūta var saglabāties pat vairākas nedēļas, un slimības radītās komplikācijas, piemēram, plaušu karsoni, var nākties ārstēt slimnīcā.
Profilakse
Gripas epidēmijas laikā ieteicams neuzturēties sabiedriskās vietās un bieži mazgāt rokas (gripa ir ļoti lipīga, īpaši pirmajās piecās dienās, kad vīruss ir visaktīvākais!). Piebremzējot savas aktivitātes, izvairoties no stresa, pie tiekami izguļoties un ēdot pilnvērtīgu, sabalansētu uzturu, kas bagāts ar vitamīniem un minerālvielām, no slimības izdosies izvairīties.
Imunitātes stiprināšanai
✓ Ķiploki un sīpoli. tie iznīcina vīrusus un baktērijas, mazina iekaisuma procesus.
✓ Dzērvenes un smiltsērkšķi, kas ir sevišķi bagāti ar C vitamīnu. Arī mārrutki (turklāt tajos ir sinigrīns, kas nomāc vīrusus un baciļus), citroni, pomelo u.c. citrusaugļi.
✓ Medus. tas satur īpaši daudz vērtīgu vielu, kas stiprina imūnsistēmu.
✓ Zāļu tējas, piemēram, aveņu, liepziedu, mežrozīšu. Nodrošina organismam nepieciešamos vitamīnus un minerālvielas, atvieglo stāvokli, ja ir paaugstināta ķermeņa temperatūra un klepus, mitrina mutes un kakla gļotādu.
EKSPERTI
Uzdot jautājumu
|
Uzdot jautājumu
|
Uzdot jautājumu
|
JAUNĀKĀ EKSPERTU ATBILDE
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
POPULĀRĀKIE RAKSTI