Ar plaušu karsoni nejoko!
Klepus ar vai bez temperatūras, drebuļi, galvassāpes – vienkārša saaukstēšanās, gripa vai pneimonija jeb plaušu karsonis? Diagnozi svarīgi noteikt pēc iespējas ātrāk un nekavējoties uzsākt ārstēšanu.
Pneimonijas CV
Parasti plaušu karsoni ierosina baktērijas vai vīrusi, savukārt bakteriālā jeb krupozā pneimonija ir tāds plaušu karsonis, ko visbiežāk izraisa pneimokoki, kas atrodas slimnieka krēpās (dažreiz arī asinīs), un kas saistīts ar šķidruma veidošanos audos.
Iekaisuma process var atrasties mazākos vai lielākos plaušu apvidos. Bīstamākās formas ir migrējošā pneimonija (iekaisums pārvietojas no vienas plaušu daivas uz otru) un totālā pneimonija (vienlaikus vairāku daivu vai visas plaušas iekaisums).
Komplikācijas nereti rada iekaisuma nepilnīga uzsūkšanās, tāpēc rodas hroniska pneimonija.
Sekundārais plaušu karsonis parasti novērojams vecākiem cilvēkiem, kas slimo ar hroniskām plaušu slimībām. Ierosinātāji var būt pneimokoki, streptokoki vai stafilokoki, kas lielā daudzumā atrodas slimnieka krēpās.
Arī laikus neuzsākta saaukstēšanās vai citas elpceļu slimības ārstēšana var pāriet plaušu karsonī un radīt komplikācijas. Jo īpaši tas attiecas uz bērniem un senioriem.
Miers un svaigs gaiss
Slimība parasti sākas ar drudzi, augstu temperatūru (līdz 40 grādiem), sāp galva, ir klepus, aizdusa, vispārējs nespēks, krūtīs durošas sāpes, kas pastiprinās dziļākas ieelpas laikā. Klepus var arī nebūt, toties ir trokšņi plaušās; arī temperatūras var nebūt, toties pašsajūta ir nelāga. Ja lūpas kļuvušas zilganas, bet seja stipri sārta, nekavējoties jāizsauc ārsts.
Infekcijas perēkļi labi saskatāmi plaušu rentgenā, un tas ļauj izvēlēties pareizu ārstēšanas metodi. Parasti tiek parakstīts antibiotiku terapijas kurss, kas ilgst vidēji divas nedēļas. Šajā laikā svarīgi ievērot gultas režīmu, regulāri vēdināt telpas, bieži mainīt slimnieka veļu un gultasveļu. Lai organisms vieglāk varētu izvadīt toksīnus, jālieto daudz šķidruma – jādzer ūdens un zāļu tējas, kas šķidrina krēpas un veicina atklepošanu, pazemina temperatūru (piemēram, liepziedu, kumelīšu tēja). Labi palīdz arī atšķaidīta ābolu sula un dzērveņu morss. Inhalācijas uzlabo elpošanas ceļu gļotādu mitrināšanu, atvieglo atkrēpošanu, nomierina sausu klepu.
Jāņem vērā, ka gados vecākiem cilvēkiem slimība parasti noris smagāk. Tās gaitu var ietekmēt pārpūle, traumas un citi iemesli.
! Pēc izslimošanas imunitāte nerodas – ar bakteriālo pneimoniju var saslimt atkārtoti.
Profilaksei
Lai saglabātu un stiprinātu veselību, svarīgi jau laikus – un regulāri! – rūpēties par savu imūnsistēmu: pilnvērtīgs, vitamīniem un minerālvielām bagāts uzturs, pietiekami daudz šķidruma, regulāras fiziskās aktivitātes (noteikti svaigā gaisā arī rudenī un ziemā!), pozitīvas emocijas. Regulāri jāvēdina telpas un jāģērbjas atbilstoši laikapstākļiem.
Jūtot, ka saķerts vīruss, nevajag tēlot varoni un, par spīti klepum un temperatūrai, doties uz skolu vai darbu vai apmeklēt masu pasākumus, jo īpaši slēgtās telpās.
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
EKSPERTI
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
JAUNĀKĀ EKSPERTU ATBILDE
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
POPULĀRĀKIE RAKSTI
