Atkal deguns slapjā vietā!
Šķiet, kas nu iesnas par slimību – laikapstākļu maiņas liga, nekas vairāk. Tomēr tās mēdz sagādāt tāāādas problēmas!
Ginesa rekordnieces
Jā, jā, iesnas ir ierakstītas Ginesa rekordu grāmatā kā visizplatītākā slimība pasaulē! Rinīts jeb deguna gļotādas iekaisums ir viena no izplatītākajām augšējo elpceļu saslimšanām, ar to slimo visu vecumu cilvēki. Infekciozs rinīts ir apmēram pusei pieaugušo visā pasaulē, bet bērniem, sevišķi agrīnā vecumā, tas sastopams vēl biežāk. Maziem bērniem deguna gļotāda iekaist vidēji 3–8 reizes gadā, bet pieaugušajiem – 1–3 gadā; sievietēm iesnas ir biežāk nekā vīriešiem.
Parasti tās izraisa vīruss, precīzāk, vairāk nekā 250 dažādu vīrusu (!), un šiem iekaisumiem nereti pievienojas bakteriālās infekcijas (cits iemesls – alerģija). Saslimšanu stimulē auksts un drēgns laiks, biežas un straujas gaisa temperatūras maiņas, kā rezultātā organisms atdziest. Slimība izplatās ar infekciju pilienu veidā vai tiešu kontaktu rezultātā. Atkarībā no tā, vai saslimšana ir īslaicīga vai ilgstoša, izšķir akūtas un hroniskas iesnas.
Iesnu anatomija
Mēdz teikt – deguns ir pirmais sargpostenis, jo iesnas ir teicams aizsargmehānisms organisma inficēšanās gadījumā ar vīrusiem vai baktērijām, tāpēc jārūpējas, lai deguna gļotāda būtu vesela, jo tieši caur to visbiežāk iekļūst vīrusi.
1. Klīniski akūtas iesnas sākuma jeb sausajā stadijā sākas strauji ar vispārēju stāvokļa pasliktināšanos: nespēks, aukstuma, pat salšanas sajūta, degunā kņud, dedzinoša sajūta, deguna un rīkles dobumā – velkoša sausuma sajūta, kas izraisa šķaudīšanu. Šis periods ilgst no dažām stundām līdz dažām dienām.
2. Pastiprinoties iekaisumam, seko katarālā stadija – deguna dobuma tūska, ūdeņaini izdalījumi, kas pamazām kļūst gļotaini, un sākas rinoreja (bagātīga deguna gļotādas sekrēcija), šķaudīšana un aizlikts deguns. Elpošana caur degunu ir apgrūtinoša, balss kļūst nazāla, acis asaro, ausīs var būt nepatīkama spiediena sajūta, tūskas dēļ rodas ožas traucējumi. Var pievienoties galvassāpes un, galvenokārt bērniem, paaugstināties ķermeņa temperatūra. Tā norāda uz organisma pašaizsardzību – imunitāte ir sākusi aktīvu darbību pret vīrusiem –, tāpēc svarīgi temperatūru nenosist. Uz deniņiem var likt vēsas kompreses, jādzer sviedrējošas tējas.
3. Bakteriālā infekcija nozīmē, ka vīrusa infekcija pārgājusi bakteriozā iekaisumā: gļotāda ir inficēta ar baktērijām, gļotainā sekrēcija kļūst gļotaini strutaina vai strutaina, iegūst dzeltenu vai dzeltenzaļu nokrāsu. Sāk lobīties deguna epitēlijs, iesaistās šūnas – makrofāgs (liela fagocitējoša šūna ar vienu kodolu, kas ievelk un sagremo organismam svešas daļiņas) un fagocīts (šūna, kas satver un iznīcina organismā iekļuvušos mikrobus un svešķermeņus). Šī stadija ilgst dažas dienas.
4. Pamazām gļotādas pietūkums mazinās, izdalījumi izzūd, oža un elpošana atjaunojas.
! Ja saslimšana ilgst vairāk par 10 dienām, noteikti jāgriežas pie ģimenes ārsta vai otolaringologa. Neizārstētas iesnas var pāriet hroniskā formā un izraisīt nopietnas komplikācijas, īpaši maziem bērniem, piemēram, vidusauss iekaisumu, deguna blakusdobumu iekaisumu (haimorīts), piereskaula dobuma gļotādas iekaisumu (frontīts), bronhu vai asaru maisiņu iekaisumu (konjunktivīts).
Kā pareizi izšņaukt degunu?
Svarīgi, lai izdalījumi neiekļūtu deguna dobumos un vidusausī, tāpēc vispirms jāaizspiež viena nāss un, elpojot caur muti, jāpūš viegliem, īsiem pūtieniem, bez piepūles. Tāpat dara ar otru nāsi. Deguna saturu var arī vilkt caur aizdeguni uz iekšu un izspļaut vai norīt.
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
EKSPERTI
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
JAUNĀKĀ EKSPERTU ATBILDE
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
POPULĀRĀKIE RAKSTI
