Atkal iesnas?!
Ziemai mijoties ar pavasari, uz gadalaiku sagādātajām neērtībām pirmais reaģē deguns. Tas var būt aizlikts, tecēt, niezēt... Saaukstēšanās vai alerģija?
Par iesnām jeb rinītu, kas ir tik ierasta saslimšana, mēdz ironizēt: ārstējot tās pāriet septiņu dienu laikā, bet neārstējot – nedēļas laikā. Tomēr svarīgi zināt, kāds iemesls ir deguna gļotādas iekaisumam.
Vēsā, mitrā laikā iesnas parasti ir saaukstēšanās pavadones. Iemesls – elpceļu infekcija. Iesnas var būt akūtas (sākas pēkšņi un strauji progresē) vai hroniskas (turpinās ilgstoši, periodiski atkārtojas). Ja gļotainie izdalījumi, virzoties uz leju pa rīkles mugurējo daļu, nokļūst balsenē, rodas balss traucējumi.
Alerģiskas iesnas izraisa organisma reakcija uz kādu alergēnu, visbiežāk – uz ziedputekšņiem. Pavasarī to koncentrācija gaisā ir ievērojami lielāka nekā rudenī vai ziemā. Sarežģītākos gadījumos šķavas un acu asarošanu pavada lēkmjveida klepus, gļotādas tūska (aizpampst aizdegune un rīkles gals), elpas trūkums. Cilvēkiem, kam darbs saistīts ar ķīmiskām un kairinošām vielām, iesnām var būt pastāvīgs raksturs.
Vazomotorās iesnas saistītas ar to nervu šķiedru darbību, kas sašaurina vai paplašina asinsvadus un izpaužas kā neizprotams deguna aizlikums. Piemēram, guļot uz viena sāna, aizkrīt viena nāss, bet, pagriežoties uz otra sāna, nevar paelpot caur otru nāsi; ieejot no āra siltā telpā vai sākot dzert karstu tēju, deguns sāk tecēt. Iemesls tādām iesnām var būt arī uztraukums. Gļotām no deguna nokļūstot aizdegunē un uz balss saitēm, balss īsti neskan. Gļotādas tūsku var ietekmēt arī mazkustība, tāpēc laiku pa laikam degunā un kaklā iesprūst krekšķis – īpaši tas attiecas uz veciem cilvēkiem.
! Ja ir aizdomas par alerģiskām vai vazomotorām iesnām, ieteicams griezties pie alergologa vai endokrinologa.
! Šņaukt degunu vajadzētu pēc iespējas retāk un nedarīt to ar lielu spēku.
! Deguna pilienus un citus pretiesnu līdzekļus ieteicams lietot ne ilgāk kā 7 līdz 10 dienas.
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
EKSPERTI
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
JAUNĀKĀ EKSPERTU ATBILDE
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
POPULĀRĀKIE RAKSTI
