LV
RU

Birojs - otrās mājas!

Birojs - otrās mājas! Strādāt birojā nozīmē katru dienu tur uzturēties astoņas stundas piecas dienas nedēļā. Ja darba apstākļi ir labi, tad strādāt varam ražīgi un arī pēc darba vēl jūtamies pietiekami mundri.

Draudzīga ergonomika.
Biroja ergonomiska iekār to šana ir ļoti būtiska – sākot no gaismas avotiem un beidzot ar krēsliem, kam jābūt ērtiem, cilvēka svaram piemērotiem un pilnīgi pielāgojamiem katra individuālajām vajadzībām.

▶ Stiepšanās un vingrinājumi kakla zonai mazina stīvumu un muskuļu spriedzi.
• Galvu lēnām noliec uz priekšu, lai auss nepieskaras plecam, tad lēnām atgriežas sākumstāvoklī.
• Pēc tam izpilda vingrinājumu pretējā virzienā.
• Tāpat izvingrina galvu uz abiem sāniem.
• Sejas muskulatūru izkustina uz visām pusēm.
• Stresu aizgaiņā kārtīga plecu izapļošana.
Šos vingrinājumus ieteicams izpildīt 5-10 reizes vismaz trīs reizes dienā.

Spriedzi, nogurumu un sāpes mazina arī pašmasāža.

Svarīgi – gaiss!
Birojā strādājušo darbdienas galvenokārt paiet slēgtās telpās, tāpēc pirmām kārtām ļoti svarīgs ir gaisa mitrums, plūsma un temperatūra. Ja gaiss ir pārāk sauss, notiek spēcīga ķermeņa iztvaikošana, kas izraisa deguna, acu un mutes gļotādas izžūšanu, savukārt paaugstināts mitrums apgrūtina sviedru izdalīšanos, līdz ar to samazinās izturība pret paaugstinātu temperatūru.

Gaisu birojā ietekmē piesārņojums, ko rada grīdas mīkstais segums vai tuvumā esošie autoceļi, kā arī intensīvs darbs ar biroja tehniku. To būtu vēlams novietot atsevišķā telpā, nodrošinot tur lokālo ventilāciju. Elpceļu problēmas var izraisīt kondicionieri. Telpas ieteicams bieži vēdināt.

! Visbiežāk biroju darbinieki sūdzas par nogurumu, miegainību, galvassāpēm, reiboni, sliktu dūšu, kakla, muguras un locītavu sāpēm, niezošām acīm, sausu ādu, apetītes zudumu. Ja tādi simptomi atkārtojas, tas var liecināt par nekvalitatīvu darba vidi.

Lai redze kā vanagam!
Acīm kaitē pārmērīga piepūle, jo īpaši pie datora vai viedtālruņa, un izraisa vispārēju nogurumu.

▶ Vingrojumi acīm
• Lai uzlabotu acīs šķidruma cirkulāciju, tās ieteicams pagrozīt: uz augšu, uz leju, pa labi, pa kreisi; koncentrēt skatienu tuvumā un tad palaist tālumā, pēc tam atkal tuvumā, tad – tālumā. Labs efekts ir arī spēlējot galda tenisu, kur bumbiņa tuvinās un attālinās.
• Mazāk atvērtas acis izžūst mazāk, tāpēc ieteicams ilgstoši neskatīties uz augšu.
• Vislabākā atpūta acīm ir mainīt slodzi: 45 minūtes – intensīvs darbs tuvumā, tad 15 minūtes skatīties tālumā. Šādi muskuļa treniņi uz kādu laiku pat samazina tuvredzības pakāpi un ļauj iztikt bez brillēm.
Speciālie acu vitamīni uzlabo redzes funkcionālās spējas.

Parasti tajos ir acīm tīkamas dabiskās piedevas, piemēram, burkānu, melleņu, spinātu ekstrakti. Acīm patīk arī visi dzeltenie un sarkanie augļi, paprika, burkāni, tomāti, dilles, pētersīļi u.c.

Patīkama atmosfēra.
Stress diemžēl ir kļuvis par neatņemamu mūsu ikdienas sastāvdaļu. Visvairāk no tā cieš cilvēki, kas daudz strādā un kuriem jāpieņem atbildīgi lēmumi. Ilgstoša spriedze negatīvi ietekmē gan fizisko, gan garīgo veselību.

▶ Tikai 15 minūšu ilga meditācija ļauj atbrīvoties no spriedzes.
Galvu var izvēdināt, uz piecām minūtēm izejot svaigā gaisā.
! Darbdienu ieteicams plānot tā, lai ik pēc stundas piecas minūtes vai ik pēc divām stundām 15 minūtes varētu veltīt fiziski aktīvai atpūtai.

Pasaules lielākais ziņu kanāls BBC vēsta, ka darba izraisīts stress Lielbritānijā ir otra lielākā profesionālā veselības problēma (pirmā ir muguras problēmas).

Veselīgs uzturs.
Biroju darbinieku veselību negatīvi ietekmē neregulāras ēdienreizes, vienveidīgs uzturs (sausās zupas, sviestmaizes, darba našķi u.tml.), pārmērīga kafijas lietošana. Ir vērts pārskatīt savu ēdienkarti! Piemēram, bietes ievērojami palielina darba spējas un regulē vielmaiņu, zivis, sevišķi lasis, satur omega-3 taukskābes, kas ir svarīgas nervu šūnu, acs tīklenes, kā arī sirds un smadzeņu pilnvērtīgai darbībai, bet pistācijas satur antioksidantus, vese līgās taukvielas un augu steroīdus, kā arī šķiedrvielas, tā pēc, apēdot sauju šo augļu, nervu sistēma nomierinās un asinsspiediens stabilizējas. Savukārt tumšā šokolāde un kakao veicina smadzeņu asinsvadu paplašināšanos, ātri atjauno enerģiju un koncentrē ša nās spējas, aktivizē domāšanu.
 
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.