DABAS VELTES – imunitātei un gardām maltītēm
Laiks papildināt dabisko vitamīnu un minerālvielu rezerves, jo sezonas dārzeņi, augļi un ogas ir bagātākais uzturvielu avots!
1. AVENES
Kādēļ veselīgi?
Bagātīgs šķiedrvielu, vitamīnu (C, A, E un B grupas), minerālvielu (kālijs, mangāns, dzelzs, magnijs) un antioksidantu avots, jo īpaši meža avenes. Satur arī folskābi un ksilitolu jeb bērzu cukuru (dabā sastopams arī dažādos augļos un dārzeņos), kas zarnās absorbējas lēnāk nekā cukurs un neveido augstu glikēmisko indeksu.
Ko gatavot?
Aveņu un zefīra deserts: avenes sablendē un pokālā liek pāris ēdamkarotes biezeņa, pārklāj ar nedaudz putukrējuma, zefīra pusīti un virsū – vēl pāris ēdamkarotes aveņu. Grezno ar piparmētru lapiņu.
2. BIETES
Kādēļ veselīgi?
Satur tikai tām raksturīgos sarkanos pigmentus betacianīnus, kas ir spēcīgi antioksidanti un veicina tauku šķelšanos. Bagātīgs joda, magnija un organisko skābju avots.
Ko gatavot?
Klasiska vērtība un vasaras hīts – aukstā zupa. Tā ne tikai atspirdzina, bet arī ātri sniedz sāta sajūtu.
! Tikko spiesta biešu sula satur ēteriskās eļļas, kas var izraisīt sliktu dūšu un reiboņus, tāpēc pirms lietošanas tai jāļauj pāris stundas nostāvēties ledusskapī.
3. ĀBOLI
Kādēļ veselīgi?
Augsts antioksidantu un pektīna saturs. Tas, ka ābolos ir daudz šķiedrvielu un ūdens, rada ilgstošu sāta sajūtu.
Ko gatavot?
Kad svaigi āboli un tikko spiesta sula apnikuši, augļus var cept – tos nomizo, izņem serdi un ietin folijā. Pusgatavos liek pildījumu – piemēram, biezpienu, kam pievienota citrona miziņa, vaniļas cukurs un nedaudz ingvera. Pārkaisa ar kanēli.
INTERESANTI
Aromāts nāk no ābola mizas, bet vairums vitamīnu atrodas tieši zem tās.
4. BROKOĻI, BRISELES KĀPOSTI, ZIEDKĀPOSTI
Kādēļ veselīgi?
Šīs kāpostu sugas varietātes ir vērtīgākas par parastajiem galviņkāpostiem, jo tajos ir augsts C vitamīna, kālija, kalcija un šķiedrvielu saturs, daudz antioksidantu, folijskābes un dzelzs. Nesatur cieti.
Ko gatavot?
Svaigus sarīvē un pārlej ar jogurta mērci, kas bagātināta ar garšvielām. Pārvārīti tie zaudē savu uzturvērtību un krāsu, tāpēc ieteicams gatavot tvaicējamā katlā. Pasniedz kā patstāvīgu ēdienu, pārberot ar sarīvētu sieru vai kopā ar grauzdiņiem, vai kā piedevu gaļas un zivju ēdieniem.
5. MELLENES
Kādēļ veselīgi?
Antioksidantu tajās ir vairāk nekā jebkurā citā ogā vai auglī. Bagātas ar šķiedrvielām, C, E un A vitamīnu, antocianīnu un cinku.
Kā gatavot?
Aukstā zupa: sablendē zemenes ar brūno un vaniļas cukuru, kokosa pienu un ābolu sulu. Dāsni pievieno mellenes.
INTERESANTI
Mellenes savā uzturā iekļauj arī lidotāji, jo tās uzlabo redzi, īpaši tumsā
6. PLŪMES
Kādēļ veselīgi?
Tajās ir daudz fosfora, un kālija ir vairāk nekā nātrija, tāpēc plūmes ir diurētiskas. Mērenās devās labi regulē vēdera izeju.
Kā gatavot?
Sablendē, pēc izvēles pieliek kādas ogas vai, ja vēlas asāku garšu, pikantākas garšvielas, un šo biezeni pievieno gaļas ēdienu mērcēm. Uz pusēm pārgrieztas plūmes (bez kauliņiem) pieliek sautētai gaļai, kad tā ir jau gandrīz mīksta.
! Ja pēc plūmju ēšanas rodas smaguma sajūta, tātad tām jānoņem miziņa.
7. UPENES
Kādēļ veselīgi?
Satur daudz antioksidantu, C, A un B grupas vitamīnus, dzelzi, varu, kalciju, fosforu un kāliju. Teicams organisko skābju avots.
Ko gatavot?
Kondensēto pienu sablendē ar iepriekš nedaudz sasaldētām ogām. Atspirdzinošo desertu pasniedz, pārkaisītu ar veselām upenēm.
DER ZINĀT!
DĀRZEŅI: 1 porcija ir vidēja lieluma dārzenis (tomāts, gurķis vai 2 burkāni) vai 1 glāze (235 ml) sasmalcinātu dārzeņu, vai ½ glāzes dārzeņu sulas. Katru dienu ieteicams apēst 4–6 porcijas jeb vidēji 400 g dārzeņu.
AUGĻI: 1 porcija ir vidēji liels auglis (ābols, bumbieris, persiks vai 2 plūmes). Katru dienu ieteicams apēst 2–3 porcijas augļu, bet ne vienā reizē.
OGAS: 1 porcija ir 12 zemenes, 12 vīnogas, 1 glāze (235 ml) ogu (avenes, jāņogas, mellenes, meža zemenes) vai ½ glāzes sulas. Katru dienu ieteicams apēst 200–500 g ogu. Augļus un ogas ieteicams ēst dienas pirmajā pusē, jo 50 procentus no tajos esošajiem ogļhidrātiem veido fruktoze. Tā nerada sāta sajūtu, tāpēc našķoties gribas vēl un vēl, un neizlietotā enerģija pārstrādājas taukaudos. Savukārt pēc sātīgām maltītēm augļi un ogas kuņģī var veicināt rūgšanas procesus.
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
