LV
RU

Diētas anatomija

Diētas anatomija „Tuvojas Jaungada ballītes!”, „Jauna dzīve – jau no pirmdienas/no janvāra!”, „Pludmales sezona vairs nav aiz kalniem!” – šādi un tamlīdzīgi saukļi no draudzenēm vai plašsaziņas līdzekļos arvien atgādina par „jaunu, skaistu dzīvi bez liekajiem kilogramiem”. Ko organismam un veselībai vispār tādas pārmaiņas nozīmē?

Labi zināms, ka galējības ne pie kā laba nenoved. Pirmkārt, izmaiņas, nereti pat drakoniskas, ir ēdienkartē, bet, otrkārt, notiek atgriešanās pie vecajiem paradumiem. Kurš gan nesaprot, ka zaudēt pat desmit kilogramu svara divās nedēļās nav neiespējami, taču organismam tas ir kaitīgi? Neregulāra un nepilnvērtīga ēšana kavē uzņemt nepieciešamās uzturvielas, tāpēc veidojas to deficīts, turklāt pastiprinās apetīte, jo organisms apēsto cenšas nevis ātri pārstrādāt, bet kompensēt iztrūkumu un nodrošināties nebaltām dienām.

Pacientu draugs un aizrautīgs veselīga dzīvesveida popularizētājs gastroenterologs profesors ANATOLIJS DANILĀNS allaž atgādina: „Mīļie, jūsu organisms pats zina, ko tam vajag un ko nevajag, tas ir daudz gudrāks, nekā mums šķiet!

Kuņģis un zarnu trakts ikdienā pats atbrīvojas no šlakvielām, tam nevajag īpašu palīdzību. Kas attiecas uz apšaubāmām diētām – vai zināt, ka ilgstoša badošanās ir vislabākais svara palielināšanas paņēmiens? Jā, ilgāku laiku ierobežojot apetīti, ķermeņa svars samazinās, reizēm pat diezgan ievērojami, taču gudrā sistēma, kas regulē ķermeņa masu, šajā laikā neslinko, bet pārkārtojas. Kad cilvēks atgriežas pie parastā ēšanas režīma, šī sistēma apēsto sāk taupīt vēl rūpīgāk, un apetīte kļūst lielāka, nekā bija iepriekš. Ja pēc gadiem salīdzina, kā mainījies cilvēka svars, kilogramu pieauguma tendence ir uzskatāma. Turklāt badošanās var veicināt žultsakmeņu veidošanos. Žults ir gremošanas sula, ko nepārtraukti izstrādā aknas šūnas, un gremošanas starplaikos tā uzkrājas žultspūslī. Daba visu ir prātīgi izdomājusi: sākot ēst, tas saraujas, izsviežot žulti, lai palīdzētu sagremot un tikt galā ar taukvielām. Bada kūres laikā žultspūslis ilgstoši nedabū iztukšoties, un žults pamazām kļūst arvien koncentrētāka. Ja ir nosliece uz žultsakmeņu veidošanos, tad žultspūslī var sākt veidoties nejauki akmentiņi.”

Draudzīgs padoms – izvirziet sev īstās prioritātes! Nevis, piemēram, pēkšņi mēģināt iestīvēties trīs izmērus mazākā kleitā, bet regulāri stiprināt savu veselību. Tas arī garantēs labsajūtu visplašākajā nozīmē – par darbu, draugiem, labiem ēdieniem, fiziskajām aktivitātēm, vārdsakot, prieku par dzīvi vispār!
 
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.