LV
RU

Donoriem jābūt aktīviem arī vasaras periodā

Donoriem jābūt aktīviem arī vasaras periodā Vasara un atvaļinājumu laiks ierasti ir izaicinošs periods asins krājuma uzturēšanai, tomēr koronavīrusa izplatības un ieviesto drošības pasākumu dēļ šogad tas ir vēl grūtāks. 


Lai nodrošinātu nepieciešamo pieprasījumu no ārstniecības iestādēm, donoru atsaucība vasaras mēnešos ir īpaši svarīga.


Izplatītākie atteikumu iemesli vasaras sezonā

• Jau vairākus gadus viens no biežākajiem atteikuma iemesliem ir neatbilstošs hemoglobīna līmenis (34% no kopējā atteikumu skaita), līdz ar to donoriem kādu laiku pirms asins ziedošanas savā ēdienkartē vēlams iekļaut produktus ar lielāku dzelzs saturu. Vasara ir īstais laiks, kad uzturā lietot vairāk sezonālos produktus – ogas, dārzeņus, zaļumus, tādējādi uzlabojot hemoglobīna radītājus.

• Vasaras mēnešos bieži sastopams atteikuma iemesls ir ērces kodums. Lai varētu nodot asinis, šādā gadījumā jāpaiet pilniem diviem mēnešiem pie nosacījuma, ja ir laba pašsajūta un nav radušās komplikācijas.

• Biežs sezonāls atteikums ir herpes vīruss jeb aukstumpumpa. Pēc pilnīgas herpes izzušanas jāpaiet divām nedēļām, kā arī jābūt labai pašsajūtai.

Atgādinām – karstā laikā pirms asins nodošanas nepieciešams sagatavoties: jālieto daudz šķidruma (vēlams ūdeni), labi jāizguļas un kārtīgi jāatpūšas.
 
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.