Drošības noteikumi atpūtai saulē
Arvien pieaugot saulaino dienu skaitam, aktualizējas jautājums par ādas aizsardzību. Kādus drošības noteikumus vajadzētu ievērot? Iespējams, tev palīdzēs kāds no deviņiem Veselības centra 4 Dermatoloģijas klīnikas dermatoloģes LINDAS KAPTEINES ieteikumiem!
• Ādas vēža galvenais riska faktors ir ultravioletais starojums. Tāpēc vispirms izvēlies atbilstošu saules aizsargkrēmu un centies to arī lietot visās saules apstarotajās vietās – uz kakla, ausīm, deguna, dekoltē zonā. Eiropas Kopienu komisijas vadlīnijas saistībā ar saules aizsargkrēmiem nosaka, ka tiem ir jāpasargā ne tikai no ultravioletajiem B stariem, bet arī A stariem. To savstarpējai aizsardzības faktoru attiecībai jābūt ne lielākai par trīs, cenšoties panākt homogēni vienādu aizsardzības stiprumu gan pret B, gan pret A stariem.
• Aizsargkrēmus vēlams izvēlēties atbilstoši ādas problēmām un tipam (jutīga, sausa, taukaina, apsārtusi, pigmentēta utt.), piemēram, Bioderma Photoderm saules aizsarglīdzekļus, kuriem ir vēl viena būtiska priekšrocība – tie neaizsprosto ādas poras un nerada smaguma sajūtu. Šajos modernajos aizsargkrēmos pievienota arī mitrinoša un ādu kopjoša funkcija, kas nav mazsvarīgi, lai rūpētos par veselīgu ādas izskatu.
• Saules aizsardzības līdzeklis ir jāuzklāj atkārtoti pēc dažām stundām un kārtu jāatjauno ikreiz pēc peldēšanās, mazgāšanās vai stipras svīšanas. • Vasaras sezonā saules aizsargkrēmu jāieziež arī no rīta, pirms došanās uz darbu. Tā kā jaunās paaudzes aizsargkrēmiem mēdz būt pievienotas arī tonējošas vielas, tas vienlaikus izmantojams pūderkrēma vietā.
• Pirms iziešanas intensīvā saulē aizsarglīdzekļus labāk uz ādas uzklāt stundu agrāk. Tas labāk reaģēs ar keratīnu ādas virsējā slānī un pasargās ādu.
• Daudzi uzskata, ka, ja āda jau nedaudz iesauļojusies un pieradusi pie saules, var nelietot saules aizsarglīdzekļus. Saules aizsarglīdzekļus nekad nav par vēlu sākt lietot. Šos līdzekļus vēlams lietot arī tad, ja atrodas zem saulessarga, jo tas nepasargā no atstarotā UV starojuma.
• Ādas apdegšana saulē ļoti nopietni draud ar onkoloģisku saslimšanu. Tiem, kuri kaut reizi līdz 14 gadu vecu mam ir guvuši saules apdegumu, palielinās risks saslimt ar ļaundabīgo ādas audzēju.
• Maldīgs ir uzskats, ka UV starojums ir mazāk kaitīgs no rīta, vakarā, mākoņainā laikā, atrodoties ūdenī vai zem saules sarga. Lai arī cik kvalitatīvs būtu saules aizsargkrēms, tas nenozīmē, ka bagātīgi ieziežoties ar to, var uzturēties saulē visu dienu, nejūtot nekādas negatīvas sekas.
• Pēc sauļošanās ādu var atvēsināt, uz ādas uzsmidzinot dermatoloģisko vai celulāro jeb šūnu ūdeni, pēc tam tā noteikti jāmitrina. Ja āda apdegusi stiprāk, veidojas apsārtums, tūska un pūslīši, jāmeklē mediķa palīdzība, jo, pūslīšiem plīstot, ādā var iekļūt infekcija un veidoties iekaisums.
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
EKSPERTI
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
JAUNĀKĀ EKSPERTU ATBILDE
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
POPULĀRĀKIE RAKSTI
