Ehokardiogrāfija – mūsdienīga sirds izmeklēšanas metode
Esiet pazīstami: kardiologs, ehokardiogrāfijas speciālists Dr. AINĀRS RUDZĪTIS, kurš tagad konsultē arī Medicīnas sabiedrībā ARS.
Vizītkarte. Ārsts ikdienā strādā P. Stradiņa KUS Latvijas Kardioloģijas centrā. Specializējies ehokardiogrāfijā, iedzimto un strukturālo sirds slimību, sirds vārstuļu, sirds asinsvadu patoloģiju un reto slimību diagnostikā un ārstēšanā.
Kas ir ehokardiogrāfija? Tas ir sirds izmeklējums ar ultraskaņas palīdzību, kurā tiek izvērtēti sirds dobumi, vārstuļi un sirds funkcija. Šis ir viens no svarīgākajiem izmeklējumiem sirds slimību diagnostikā.
Kad to vajadzētu veikt? Ja pacientam ir sūdzības, kas rada aizdomas par kādu sirds muskuļa vai vārstuļu slimību, ja ārsts izklausa trokšņus sirds vārstuļos, ir jāveic ehokardiogrāfiskā izmeklēšana. To vajadzētu veikt arī vispārējai veselības pārbaudei jebkuram cilvēkam, kurš sāk nodarboties ar sportu vai citu intensīvu fizisku slodzi (piemēram, alpīnismu, niršanu), jo mēdz būt tādas iedzimtas sirdskaites un sirds slimības, kas ikdienā neliek par sevi manīt, bet lielas slodzes ietekmē var izraisīt negaidītas un nopietnas komplikācijas. Tagad ehokardiogrāfija ir pieejama gandrīz katrā veselības centrā, turklāt izmeklējums ar ultraskaņu nav kaitīgs, to veic arī grūtniecēm, zīdaiņiem un skolas vecuma bērniem. Pacienti kļūst aizvien izglītotāki un, rūpējoties par savu veselību, šo izmeklējumu aizvien biežāk izvēlas paši, tam pat nav vajadzīgs ārsta norīkojums.
Cik bieži vajadzētu pārbaudīt sirdi ar ehokardiogrāfiju? Veselam cilvēkam pietiek ar vienu reizi. Ja netiek konstatētas nekādas patoloģijas, kā arī nav sirds slimību riska faktoru (iedzimtība, paaugstināts asinsspiediens, mazkustīgs dzīvesveids, smēķēšana u.c.), izmeklējums regulāri nav jāatkārto. Ja tiek konstatētas problēmas, ārsts atkarībā no slimības smaguma un norises nosaka nākamo izmeklējuma reizi.
Cik ilgi notiek izmeklējums? 20-45 minūtes. Tam nav vajadzīga iepriekšēja sagatavošanās, tas ir nekaitīgs, nesāpīgs un augsti informatīvs.
Vai ir svarīga nozīme jaunākajām tehnoloģijām? Tām ir būtiska nozīme. Iegūtais informācijas apjoms mūsdienās nav pat salīdzināms ar to, ko varēja iegūt pirms 10-20 gadiem. Tagad ir pieejama 3-dimensionālā ehokardiogrāfija, sirds muskuļa audu funkcijas analīze utt. Medicīnas sabiedrībā ARS ir pati jaunākā Philips premium klases iekārta Epiq 7, ar to pat dažu minūšu laikā var iegūt ļoti daudz informācijas, kas ļauj precīzāk noteikt diagnozi.
Zināšanai: Dr. Ainārs Rudzītis pieņem pacientus un veic ehokardiogrāfiju ARS Diagnostikas klīnikā J. Asara ielā 3, Rīgā, tālrunis 672 01 007
Sirds veselības pārbaudes
Datortomogrāfijas (CT) koronarogrāfija – metode sirds (koronāro) asinsvadu stāvokļa noteikšanai.
Ehokardiogrāfija – ultraskaņas diagnostikas metode, ar kuru reģistrē sirds struktūru un parāda to kustības laikā.
Elektrokardiogrāfija (EKG) – metode sirdsdarbības izmeklēšanai, sirds muskuļa elektrisko potenciālu pierakstīšana, miokarda stāvokļa un funkciju novērtēšana.
Holtermonitorings – 24 stundu EKG pieraksts ar datorizētu apstrādi, lai palīdzētu atklāt sirds bojājuma pazīmes, ritma un vadīšanas traucējumus. To klients veic mājas apstākļos.
Veloergometrija (VEM) – kardiovaskulārās sistēmas novērtēšana fiziskās slodzes laikā. Ar veloergometru (velosipēdam līdzīgs trenažieris – ar sēdekli un griežamiem pedāļiem –, kas aprīkots ar speciālu aparatūru) iespējams noteikt fiziskās darbaspējas un funkcionālās pārmaiņas organismā fiziskās slodzes laikā un pēc tās.
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
EKSPERTI
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
JAUNĀKĀ EKSPERTU ATBILDE
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
POPULĀRĀKIE RAKSTI
