LV
RU

Elpojam gudri!

Elpojam gudri! Jogi māca: „Kamēr elpojam, tikmēr enerģija kustas.” Stiprināt savas plaušas vajag ikvienam, bet sevišķi svarīgi tas ir tiem, kas pārslimojuši Covid-19.
Diafragma (kupolveidīgs muskulis) ir viens no svarīgākajiem muskuļiem, kas ietilpst elpošanas sistēmā un kopā ar starpribu muskuļiem nodrošina gaisa ieplūšanu plaušās. Jo vairāk tas tiek nodarbināts, jo kvalitatīvāka kļūst elpošana. Ieelpas laikā diafragma ar kontrakciju palīdzību saraujas, plaušu tilpums palielinās, tajās ieplūst vairāk gaisa, bet izplūst ogļskābā gāze. Dziļā jeb diafragmālā elpošana stabilizē veģetatīvo nervu sistēmu, tāpēc normalizējas sirdsdarbība un asinsspiediens, uzlabojas asinsrite, ķermenis atslābinās, samazinās kortizola – galvenā stresa hormona – līmenis. Mazinoties spriedzei, sāk uzlaboties imunitāte, ķermenis kļūst izturīgāks pret vīrusiem.

KĀ PAREIZI ELPOT?

• Ērti apsēdieties uz krēsla vai apgulieties (pamatnei jābūt stingrai).
• Iztaisnojiet muguru, atslābiniet plecus.
• Vienu roku uzlieciet uz krūškurvja, otru – uz vēdera.
• Dziļi ieelpojiet caur degunu, lēni skaitot līdz 4 un elpu virzot uz vēderu. Tas nedaudz piepūšas, diafragma nolaižas, roka uz vēdera paceļas. Ieelpa stimulē simpātisko nervu sistēmu (tās funkcija ir aktivizēt).
• Skaitot līdz 6, lēni un vienmērīgi izelpojiet caur muti (kā pūšot caur salmiņu) un sasprindziniet vēdera muskulatūru. Izelpa stimulē parasimpātisko nervu sistēmu (tās funkcija ir nomierināt).

NODERĪGI VINGRINĀJUMI

Ikdienā mēs parasti nepievēršam uzmanību elpošanai, šis process notiek autonomi, taču, kad pārņem satraukums, bailes vai stress, elpa kļūst seklāka un straujāka vai saraustīta un neregulāra, un liekas, ka sāk trūkt gaisa, reibst galva. Šīs sajūtas viegli novērst ar dziļo jeb diafragmālo elpošanu. Galva sākumā var reibt, jo organisms saņem neierastu skābekļa daudzumu un signalizē par izmaiņām. Turpinot vingrinājumus, šīs sajūtas pāriet, kļūst vieglāk fiziski un garīgi.

Ieteicamais ieelpu un izelpu skaitīšanas ilgums ir 4/6, tomēr plaušu tilpums katram cilvēkam nedaudz atšķiras, tāpēc sajūtiet sev komfortablāko ritmu! Ja ir elpošanas grūtības (piemēram, iesnas), ieelpojiet caur muti. Elpošanas vingrinājumi palielina muskuļu spēku un izturību. Tos ieteicams veikt 1–2 reizes dienā 5–10 minūtes.

• OŠŅĀŠANA. Īsa ieelpa caur degunu, 3–5 sekundes aizturēt elpu, tad lēnām izelpot caur tūtiņā savilktām lūpām. Tas palīdz atslābināties, jo skābeklis viegli, ar īsiem elpas vilcieniem nokļūst ķermenī.
• ELSOŠANA. Apsēsties, galvu viegli noliekt, dziļi un lēni ieelpot, tad trīs reizes strauji un skaļi izelpot caur atvērtu muti. Atkārtot 3–5 reizes. Palīdz atbrīvoties no krēpām ar nelielu fizisku piepūli.
• KLEPOŠANA. Dziļi ieelpot, trīs sekundes aizturēt elpu, tad paklepot ar pavērtu muti. Ja elpceļos uzkrājušās krēpas, tās izspļauj kabatlakatā. Ja krēpas uzreiz neizdalās, pēc brīža vingrinājumu atkārto.
• ŽĀVĀŠANĀS. Tā labi ietekmē gan sejas muskuļus, gan nervu sistēmu.
• STIEPŠANĀS. Sēžot izstiept pēdas, plecus atvilkt atpakaļ. Dziļi ieelpot, paceļot rokas un izplešot pirkstus. Sasprindzināt dūres un izstiept kājas. Šādi vingrinājumi mazina spriedzi.
• SASPRINDZINĀŠANĀS. Sasprindzināt muskuļus, cik vien var, vismaz 10 sekundes – tā, ka tie sāk viegli trīcēt vai raustīties. Pēc tam dziļi izelpot un atslābināties.
• ATSLĀBINĀŠANĀS. Ar apzinātām izelpām, koncentrējoties uz konkrētām ķermeņa daļām, atslābināt kaklu, plecus un rokas. Šādi samazinās spiediens uz diafragmu, un pārējie muskuļi tikmēr atpūšas.
• ATBALSTĪŠANĀS. Plaukstas, apakšdelmus vai elkoņus atbalstīt pret galdu vai krēsla atzveltni (zem galvas var palikt spilvenu) un izelpot caur tūtiņā savilktām lūpām, koncentrējoties uz atslābinātajām ķermeņa daļām. Ar muguru atbalstīties pret sienu, pēdas nedaudz atstatus, un veikt dziļas ieelpas un izelpas.
• DZIEDĀŠANA. Pūst balonus, ziepju burbuļus vai stabulīti, ar kokteiļa salmiņu radīt vētru ūdens glāzē, zīmēt uz aizsvīdušas loga rūts, svilpot, dziedāt utt. – tas ļoti labi ventilē plaušas.
• KĀ PIECI PIRKSTI! Lai kontrolētu un mazinātu elpas trūkumu, ko izraisa panikas lēkmes, palīdz šāds vingrinājums, izmantojot rokas pirkstus: apzināties un atzīt problēmu (īkšķis), nopūsties (rādītājpirksts), atslābināt plecus (vidējais pirksts), lēni ieelpot caur degunu (zeltnesis) un bez steigas izelpot (mazais pirkstiņš). Plaukstas savilkt dūrēs un tad atslābināt.
• AR SLOTASKĀTU. Darbarīks, kas katram ir mājās! To paņem abās rokās, dziļi ieelpojot (ar vēderu) ceļ taisnas rokas augšā un izelpojot nolaiž. Šādi tiek iekustināta plecu josla un izkustinātas plaušas. Vingrinājumu veic 10–15 reizes.

! Vingrot ieteicams labi izvēdinātā telpā.
 
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.