Fakti par diabētu
14. novembrī tiek atzīmēta Pasaules diabēta diena. Latvijas aptieka saviem klientiem piedāvā Diabēta pacientu atbalsta programmu, ko arvien paplašina. Kas jāzina par šo viltīgo kaiti?
◊ Cukurslimība jeb diabēts ir vielmaiņas regulācijas traucējumu izraisīta slimība, kuras pamatā ir aizkuņģa dziedzera nepietiekama darbība. Ar šo kaiti nepiedzimst, bet saslimst dzīves laikā. Pasaulē ar diabētu sirgst 463 miljoni pieaugušo.
◊ ASV Slimību profilakses un kontroles centrs (Centers for Disease Control and Prevention) 2020. gada statistikas pārskatā norāda, ka pēdējo desmit gadu laikā jaunu diabēta gadījumu skaits ir būtiski samazinājies, ar izņēmumu vecuma grupā zem 20 gadiem, kur diagnosticēto 1. un 2. tipa diabēta gadījumu skaits ir ievērojami pieaudzis.
◊ Ir trīs galvenie tipi: 1. tipa diabēts, 2. tipa diabēts un gestācijas jeb grūtnieču diabēts. Kopīgais visos gadījumos ir problēmas ar insulīna trūkumu, tomēr cēloņi un kontrolēšanas iespējas ir atšķirīgas.
◊ 1. tipa diabēts ir autoimūnā saslimšana, un tam nav nekāda sakara ar dzīvesveidu vai pārāk lielu uzņemtā cukura daudzumu, – aizkuņģa dziedzeris vienkārši neražo hormonu insulīnu, jo imūnsistēma ir iznīcinājusi šūnas, kas to rada. Zinātniekiem pagaidām vēl nav pārliecinošas atbildes, kāpēc tā notiek, tikai zināms, ka autoimūnu uzbrukumu iedarbina kaut kāds trigeris. Šo diabēta tipu parasti diagnosticē cilvēkiem, kas vēl nav sasnieguši 40 gadu vecumu, tomēr tas var notikt jebkurā vecumā. Insulīns darbojas kā atslēga, lai atvērtu asins šūnas un izlaistu no pārtikas uzņemto glikozi smadzenēs, muskuļos un orgānos, kur tā nepieciešama dzīvībai. Pacientiem ar 1. tipa diabētu insulīns jāaizvieto, lai izdzīvotu.
◊ 2. tipa diabēts ir visplašāk sastopamā slimības forma – ar to slimo 85–90 procentu no visiem diabēta pacientiem. Šīs kaites gadījumā aizkuņģa dziedzeris insulīnu ražo, bet nepietiekami un arvien mazāk. Otra problēma – insulīns nedarbojas efektīvi insulīna rezistences dēļ. Saslimšanu spēcīgi ietekmē ģenētika, turklāt risks palielinās līdz ar noteiktiem dzīvesveida faktoriem, piemēram, paaugstināts asinsspiediens, liekais svars, mazkustīgums, neveselīgs uzturs. Tomēr jāatceras – cilvēki ar 2. tipa diabētu šo saslimšanu nav sev izraisījuši paši! Aizvien biežāk 2. tipa diabēts skar arī jaunus cilvēkus. Vairumu diabēta gadījumu iespējams novērst ar diētas maiņu (cukura līmeni asinīs būtiski ietekmē uzturs!), fiziskajām aktivitātēm un dzīves kvalitātes uzlabošanu. Tādēļ ļoti svarīgs faktors diabēta profilaksē un ārstēšanā ir savlaicīga diagnostika.
◊ Apmēram 9 procenti topošo māmiņu grūtniecības laikā saskaras ar insulīna rezistenci, kas izraisa gestācijas diabētu, jo, lai gan aizkuņģa dziedzeris strādā pastiprinātā režīmā, ar saražoto insulīnu var nebūt gana. Svarīgi sadarboties ar vecmāti vai ārstu, lai to kontrolētu!
◊ Starptautiskās Diabēta federācijas dati liecina, ka pasaulē katrs otrais cilvēks nemaz nezina, ka sirgst ar diabētu. Amerikā vidēji katram trešajam ir pirmsdiabēta stāvoklis. Pat neliels miega iztrūkums – kaut tikai vienu nedēļu – izmaina cukura līmeni asinīs tik pamatīgi, ka jau var klasificēt pirmsdiabēta stāvokli. Cilvēkiem, kuri slimo ar diabētu, jābūt sevišķi uzmanīgiem, lai nesaslimtu ar Covid-19, jo ir lielāks komplikāciju rašanās risks.
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
EKSPERTI
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
JAUNĀKĀ EKSPERTU ATBILDE
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
POPULĀRĀKIE RAKSTI
