Faringīts
Iekaisumam un kakla sāpēm ir daudz izraisītāju: vīrusi, baktērijas, sēnītes, trauma, ar atvilni saistītas slimības. Diagnoze tiek noteikta atkarībā no tā, kurā augšējo elpceļu daļā radies iekaisums un sāpes. Farmaceitu lielākais izaicinājums ir noteikt robežu, kad pieļaujama cilvēka pašārstēšanās un kad steidzami nepieciešama ārsta palīdzība.
Akūts faringīts ir rīkles gļotādas iekaisums. Tam raksturīgas akūtas kakla sāpes, ko parasti pavada citi saaukstēšanās simptomi – iesnas, aizsmakums, klepus, subfebrila temperatūra, un tas liek domāt, ka ierosinātājs ir vīruss. Gļotāda ir sārta, sausa, klāta ar gļotainu sekrētu, limfmezgli palielināti, rijot parasti diskomforts rīklē mazinās. Savukārt bakteriāla faringīta pazīmes ir pēkšņs sākums ar kakla sāpēm, kas pastiprinās rijot, drudzis, palielināti reģionālie limfmezgli, nav iesnu vai klepus. tomēr atšķirt vīrusu un baktēriju faringītu nav tik vienkārši.
Hronisks faringīts izpaužas ar kasīšanas, skrāpēšanas, sausuma sajūtu rīklē, nereti ir kairinošs klepus bez krēpām vai ar caurspīdīgām gļotām. Sūdzības saglabājas vai ir viļņveidīgas, ilgst vairāk par diviem mēnešiem, biežāk slimo cilvēki pēc 40 gadu vecuma.
Kas darāms?
Rīkles skalošana ir galvenais palīgs šajos gadījumos, jo mazina mikrobu koncentrāciju, izvada sabrukušās šūnas un mitrina rīkles gļotādu. Kakla kairinājumu palīdz mazināt skalošana vairākas reizes dienā ar siltu šķīdumu (piemēram, kumelīšu, salvijas, mārsila lakstu, kliņģerīšu ziedu uzlējums, parasts ūdens, nesaldināta tēja). Bakteriālas infekcijas gadījumā lietderīga ir rīkles skalošana ar furagīna šķīdumu. Jāatceras, ka tas jāšķīdina karstā ūdenī un ūdens jāatdzesē līdz skalošanai patīkamai temperatūrai.
Kakla skalošana neder bērniem līdz apmēram četru gadu vecumam, jo viņi to vēl nemāk darīt.
EKSPERTI
Uzdot jautājumu
|
Uzdot jautājumu
|
Uzdot jautājumu
|
JAUNĀKĀ EKSPERTU ATBILDE
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
POPULĀRĀKIE RAKSTI