LV
RU

Gaidot noslēguma pārbaudījumus skolā – vērtīgā minerālviela magnijs

Gaidot noslēguma pārbaudījumus skolā – vērtīgā minerālviela magnijs Raksta avots: stress.lv

Magnijs ir organismam vitāli svarīgs mikroelements, kas nepieciešams visu orgānu sistēmu un funkciju veiksmīgai darbībai, jo iesaistās aptuveni 300 (!) dažādos būtiskos organisma procesos.
Diemžēl stresa un slodzes apstākļos, ko skolēns (un arī pieaugušie) izjūt diendienā un jo īpaši pavasarī, kad tuvojas dažādu pārbaužu laiks, magnijs no organisma strauji zūd.

Būtiski – ja magnija daudzums organismā nav pietiekams, stress pastiprinās pat tad, ja nav citu kairinātāju, kas to var radīt. Magnija deficīta apstākļos nervu sistēma tiek pārkairināta, šūnu saražotā enerģija aizvien vairāk tiek izmantota neefektīvi, un krasi pastiprinās iekaisuma procesi. Tāpat tiek traucēti vielmaiņas procesi, un palielinās visu organisma šūnu nosliece uz bojājumu rašanos, sabrukšanu un bojāeju. Bērniem, kam organismā samazinās magnija saturs, ievērojami palielinās ķermeņa masa, kā arī taukaudu daudzuma indekss, rodas nosliece uz arteriālā asinsspiediena paaugstināšanos u.c.

Visagrīnākās pazīmes, kas liecina par nepietiekamu ar uzturu saņemtā magnija daudzumu, ir:
• nemiers;
• pastiprināta uzbudināmība;
• aizkaitināmība;
• noguruma sajūta un pat depresija.

Jāņem vērā, ka nepārtrauktas augšanas dēļ bērniem salīdzinājumā ar pieaugušajiem nepieciešams uzņemt vairāk magnija – aptuveni 6 mg uz kilogramu ķermeņa masas:

• bērniem līdz triju gadu vecumam – 50-150 mg;
• 3-6 gadu vecumā – 200 mg;
• 6-10 gadu vecumā – 250 mg;
• 10-17 gadu vecumā – 300 mg.

Kā nodrošināties ar šo vērtīgo minerālvielu? Ļoti svarīgi, lai uzturā būtu vairāk zaļo dārzeņu un augļu, putraimu, graudzāļu un produktu ar augstu B6 vitamīna saturu, kas veicina magnija uzņemšanu no uztura (daudz B6 vitamīna satur banāni, ar mizu cepti kartupeļi, brūnie rīsi un griķu putraimi). Turklāt no uztura jāizslēdz vārāmais sāls, vai tas jāaizstāj ar nelielu daudzumu jūras sāls.

Gan bērniem, gan pieaugušajiem nepieciešamā magnija daudzuma uzņemšana ar uzturu obligāti jānodrošina no vēla rudens līdz pavasarim, kā arī laikā, kad gaidāms liels stress un slodze. Piemēram, par to īpaši jāpiedomā arī pašlaik, kad daudzi gatavojas un kārto dažādus skolas noslēguma darbus, kas nereti ir uztraukumu un garu mācību stundu pilns laiks.

Jāņem gan vērā, ka stress bērnam ir ļoti komplicēts jautājums un saistīts ne tikai ar notikumiem skolā, bet arī ar atmosfēru mājās un attiecībām ar vecākiem. Tāpēc plašāku informāciju par stresa cēloņiem bērnam, tā sekām, ārstēšanu un profilaksi iespējams uzzināt mājas lapā www.stress.lv
 
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.