Glaukoma
ALĪNA KRIVIŅA, farmaceite, Mg. sc. sal. Rīgas Stradiņa universitātes Farmakoloģijas katedra
Glaukoma ir viens no lielākajiem invaliditātes izraisītājiem, otrs biežākais akluma cēlonis pasaulē pēc kataraktas. Pasaulē 8 miljoni cilvēku glaukomas dēļ ir bilaterāli (divpusīgi) akli. Slimība sākumā progresē lēni, pēc tam arvien ātrāk. Sākot ārstēšanu agrīni, ir vieglāk pasargāt redzes nervu no bojājuma. Šo slimību pašlaik defi nē par hronisku progresējošu optisko neiropātiju, kuras gaitā vispirms pasliktinās perifēriskā redze, bet vēlāk zūd arī centrālā redze.
Glaukoma klusi un nemanāmi laupa redzi, jo cilvēks ļoti ilgi var nejust nekādus simptomus. Tāpēc ir svarīgi regulāri pārbaudīt ne tikai intraokulāro spiedienu (IOS), bet arī redzes asumu, un apskatīt citas acs struktūras, īpaši redzes nerva diskus.
Glaukoma negatīvi ietekmē arī dzīves kvalitāti, darbaspējas, karjeras izaugsmi.
Parasti ar glaukomu saslimst pēc 40 gadu vecuma. Saslimstības biežums pieaug īpaši pēc 60 gadu vecuma; 40 līdz 80 gadu vecu iedzīvotāju vidū kaite sastopama vidēji 3% (atkarīga no ģeogrāfiskās vietas).
Akluma cēloņi pasaulē. PVO dati, 2006
Katarakta 47%
Citi cēloņi 13%
Glaukoma 12%
Ar vecumu saistīta makula deģenerācija 9%
Radzenes apduļķošanās 5%
Diabētiska retinopātija 5%
Aklums kopš bērnības 4%
Trahoma 4%
Onohocerokoze (“upes aklums”) 1%
PROFILAKSE
Pašlaik nav zelta standarta un pierādītas metodes, kas pasargātu no glaukomas. Pastāv hipotēze, ka dārzeņu un augļu, statīnu lietošana spēj aizkavēt glaukomas progresēšanu, bet pierādījumi ir vāji.
PATOĢENĒZE
Glaukomas cēloņi joprojām nav pilnībā izpētīti. Pašreiz ir skaidrs, ka paaugstināts IOS ir būtisks riska faktors, bet tas neiz skaidro slimības būtību. Citi faktori (ģenētiskie, acs asinsrite, neirodeģenerācija) neapšaubāmi ir nozīmīgi, bet pēdējā laikā par iespējamo glaukomas iemeslu tiek minēts lēni norisošs iekaisums. Glaukoma tiek uzskaīta arī par autoimūnu slimību. Izšķir atvērta un slēgta kakta glaukomu, to attiecinot uz priekšējās kameras kakta stāvokli starp varavīksneni un radzeni. KLĪNISKĀS IZPAUSMES Glaukomas gadījumā pirmās klīniskās izpausmes ir perifēriskās redzes zudums, veidojas tuneļveida redze. Primāri tiek skarti vizuālie lauki, un tikai beigu stadijā tiek ietekmēts redzes asums.
ATVĒRTA KAKTA GLAUKOMA
Atvērta kakta glaukomas gadījumā bojājums ir pakāpenisks, asimptotisks, progresējošs. Šis glaukomas veids izplatīts 90% gadījumu. Ar laiku daļai pacientu rodas bilaterāls redzes zudums. Daži var just nespecifiskus simptomus, piemēram, galvassāpes, grūtības piemēroties tumsai, rodas halo, skatoties uz gaismu, mazinās lasīšanas spēja.
SLĒGTA KAKTA GLAUKOMA
Slēgta kakta glaukoma ir bīstama, jo trešdaļai pacientu var būt akūta glaukomas lēkme. Tās laikā pastāv ļoti liels risks zaudēt redzi, ja 24 h laikā netiek nodrošināta ārstēšana. Pacienti, kas jaunāki par 40 gadiem, paaugstinātu IOS var izturēt pat vairākas dienas, pēc tam rodas redzes asuma pārmaiņas. Lēkme var sākties vakarā, kad raksturīga fizioloģiska midriāze (paplašinās zīlīte).
ĀRSTĒŠANA
Glaukomas diagnosticēšana un pienācīga ārstēšana var novērst slimības progresēšanu, bet neatgriezīs zaudēto redzi. Veselības aprūpes speciālistiem, to vidū farmaceitiem, būtu jāizglīto pacienti par slimības risku un jāveicina pareizas terapijas ievērošana.
Publicēts ar žurnāla Materia Medica izdevēju atļauju. Pilnā apjomā raksts lasāms žurnāla 2020. gada februāra numurā.
Lepojamies, ka mūsu aptieku tīklā strādā zinošas farmaceites. Paldies Alīnai par patiesi noderīgo rakstu!
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
EKSPERTI
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
JAUNĀKĀ EKSPERTU ATBILDE
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
POPULĀRĀKIE RAKSTI
