Gurdum, laid vaļā!
Paradoksāli – pēc garās ziemas ilgojamies pēc pavasara, bet, kad tas ir klāt, no prieka vairs nav ne vēsts, jo šķiet, ka fiziskie spēki pavisam izsīkuši.
Mediķi to skaidro ar sagurumu. Iemesli – saules, gaismas, svaiga gaisa un skābekļa trūkums organismā, mākslīgais apgaismojums, jo lielāko daļu laika esam pavadījuši telpās, un arī saaukstēšanās saslimšanu dēļ izsīkušas vitamīnu un minerālvielu rezerves. Īsi sakot, iztērēts daudz, bet kompensēts nepietiekami. Turklāt par pavasari vēsta ne tikai dabas atmoda, strautiņu urdzēšana un putnu čivināšana, bet arī paaugstināta gaisa temperatūra, kas papildus noslogo mūsu asinsrites sistēmu – asinsvadi izplešas, asinsspiediens pazeminās utt.
Ziemā organismā pastiprināti izdalās melatonīns – hormons, kas regulē bioloģisko diennakts ritmu, bet pavasarī aktivizējas serotonīns – hormons, kam ir būtiska nozīme augstākās nervu sistēmas darbībā, vielmaiņā un kas regulē asinsspiedienu. Pastiprināts nogurums un miegainība šajā laikā liecina par vitamīnu, īpaši D vitamīna, izsīkumu, arī par serotonīna līmeņa mazināšanos (tā produkcijai ļoti nepieciešama dienasgaisma) un melatonīna regulācijas izmaiņām (palielināts melatonīna daudzums izraisa miegainību un nogurumu, bet samazināts – traucējumus naktsmiegā vai bezmiegu).
Taču organisms ir gudrs – pārmaiņām spēj ātri pielāgoties. Tam tikai nedaudz jāpiepalīdz! Kā?
Pirmkārt, jāpārskata savi ēšanas paradumi un jāizveido jauna ēdienkarte. Treknos ēdienus un našķus ieteicams aizstāt ar liesu gaļu un zivīm, pākšaugiem, īpaši lēcām, un svaigiem dārzeņiem, augļiem un ogām, piemēram, lociņiem, spinātiem, salātiem, saldētiem zaļajiem zirnīšiem, dīgstiem, dzērvenēm, saldētām upenēm.
Otrkārt, nepieciešamas fiziskās aktivitātes svaigā gaisā, jo to laikā organismā izdalās endorfīni – vielas ar morfīnam līdzīgu iedarbību, ko izstrādā ķermenis un kas darbojas centrālajā nervu sistēmā un samazina sāpju ierosināmību. Noderēs viss – sākot ar pastaigām vai nūjošanu un beidzot ar nesteidzīgu izvizināšanos ar velosipēdu!
Starp citu, sirds slimību organizācija American Heart Association un Amerikas sporta medicīnas koledža iesaka:
• 30 minūšu ilgas mērenas fiziskās aktivitātes (piemēram, pastaiga ātrā solī) vismaz piecas dienas nedēļā vai
• 20 minūšu ilgu intensīvu treniņu (piemēram, skriešana) trīs reizes nedēļā.
Mazāk par desmit minūtēm vienā reizē sportot nav efektīvi. Pētījumi liecina, ka iešana ātrā solī veselībai ir labvēlīgāka. Tādas pastaigas laikā ieteicams sasniegt 50-60 procentus no maksimālā pulsa, kas, piemēram, 40 gadu vecumā ir 90-100 sirdspukstu, bet 50 gadu vecumā – 85-95 sirdspuksti vienā minūtē. Pareizo tempu vislabāk noteikt pēc savas elpas – vēlams viegli aizelsties, tomēr spēt uzturēt normālu sarunas gaitu. Vai arī – izmērīt pulsu un pārbaudīt sirdspukstu ātrumu.
Labvēlīgu ietekmi uz veselību garantē arī zelta pusstundu ilga izkustēšanās – piemēram, dārza darbi, dejas vai suņa izvešana pastaigā. Tādas aktivitātes ir tikpat lietderīgas kā pastaiga, ja vien veiktās kustības ir pietiekami intensīvas.1
Mundrumam
Svaigas kļavu un bērzu sulas var baudīt tikai pavasarī, tāpēc nepalaidiet garām šo vienreizīgo iespēju! Koku sulas ir ne vien gardas, bet arī veselīgas, jo satur augstu mikro- un makroelementu koncentrāciju, ir labs kālija, dzelzs un cinka avots. Tās attīra organismu un uzlabo vielmaiņu.
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
EKSPERTI
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
JAUNĀKĀ EKSPERTU ATBILDE
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
POPULĀRĀKIE RAKSTI
