LV
RU

Hemoroīdi – pusei ES iedzīvotāju. Vai arī tu esi viens no viņiem?

Hemoroīdi – pusei ES iedzīvotāju. Vai arī tu esi viens no viņiem? Uzreiz jāteic, ka atbildi uz šo jautājumu var sniegt vienīgi ārsts. Nav tādu nepārprotamu kritēriju, kas ļautu cilvēkam pašam noteikt sev šo diagnozi, tāpēc jebkurš diskomforts, kas saistītas ar anālās atveres apvidu, ir pamats, lai apmeklētu ārstu.

Uz jautājumiem atbild medicīnas zinātņu doktors, docents, ķirurgs koloproktologs AIGARS MARTINSONS (Lāzermedicīnas klīnika).

– Kas īsti ir hemoroīdi?
– Pastāv dažādas definīcijas, bet mūsdienīgā traktējumā tas ir palielināts asinsvadu pinums ap taisno zarnu. Šāds pinums ir visiem cilvēkiem, to veido galvenokārt no maza izmēra vēnas un arī nelielas artērijas. Tam ir noteikta funkcija – blīves funkcija. Ja taisnās zarnas slēdzējmuskuli var nosacīti salīdzināt ar ūdens krānu, tad asinsvadu pinums ir kā blīve, kas nodrošina, ka ūdens nepil no aizgrieztā krāna.

– Kādi faktori izraisa hemoroīdus?
– Te darbojas vesels faktoru kopums. Biežākie hemoroīdu izraisītāji ir ilgstoša sēdēšana, aizcietējumi, mazkustīgs dzīvesveids, asi ēdieni, pārēšanās, alkohols, smagumu celšana fiziskā darbā vai sporta zālē, arī grūtniecība un dzemdības var veicināt hemoroīdu veidošanos.

– Kādas ir hemoroīdu pazīmes?
– Pirms par tām stāstu, gribu uzsvērt: cilvēks pats šīs pazīmes nevar adekvāti izvērtēt. Princips ir ļoti vienkāršs – ja anālās atveres apvidū ir jūtams kaut kāds diskomforts, ir jāiet pie ārsta. Ja pēc vēdera izejas uz tualetes papīra vai izkārnījumiem ir asinis, tad pie ārsta jādodas steidzami. Hemoroīdiem ir vairākas stadijas. Sākumā ir neliels vēnu paplašinājums taisnās zarnas iekšpusē vai ārpusē, vēlāk tas kļūst lielāks, atsevišķi hemoroidālie mezgli pēc vēdera izejas var parādīties ārpusē un reizēm ievelkas atpakaļ paši, bet reizēm jāiebīda atpakaļ mehāniski, vēlāk tie jau karājas ārā un beigās ir izveidojies liels konglomerāts, kas pastāvīgi ir ārā no anālās atveres. Cilvēks jūt diskomfortu, bet aizcietējumu gadījumā hemoroidālie mezgli spiež, tiek traumēti, asiņo, reizēm arī iekaist.

– Šīs pazīmes šķiet diezgan skaidras un tipiskas. Vai aiz hemoroīdu maskas var slēpties kādas citas slimības?
– Jā, un viena no tām ir vēzis. Ir gadījies, ka sievietei pēc bērna piedzimšanas parādās šķietami hemoroīdu simptomi un māte saka: „Jā, tie noteikti ir hemoroīdi, man arī tādi bija, nav par ko uztraukties.” Meita neiet pie ārsta, bet, kad beidzot atrod tam laiku, izrādās, ka tur ir vēzis ar metastāzēm un vairs nav iespējams operēt. Jebkurā gadījumā nepieciešama profesionāla medicīniska diagnostika.
 
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.