Hipertensijas savaldīšana
Hipertensija jeb paaugstināts asinsspiediens ir viltīga kaite, kas izraisa dažādas komplikācijas citos orgānos. Kā no tās izvairīties?
Ilgstoši un slēpti
Asinsspiediens cilvēkam dienas laikā mainās – to ietekmē bioritmiskās svārstības, piepūle un dažādas emocijas: uzbudinājums, stress, bailes u.c. Veģetatīvā nervu sistēma asinsvadus paplašina (asinsspiediens krītas) vai sasprindzina (asinsspiediens paaugstinās). Asinsspiedienu ietekmē arī tas, cik stipri darbojas sirds (cik spēcīgi pumpē „sūknis”), un asinsvadu elastīgums (ja sieniņas kļūst pārāk stingras, spiediens asinsvadā paaugstinās).
Sirds asinsvadu slimību gaita nereti ir ilgstoša un apslēpta. Paaugstināts asinsspiediens prasa lielāku sirds piepūli un vajadzību pēc skābekļa, un spazmu dēļ tiek traumēta gludā muskulatūra. Ilgstoši augsts spiediens var radīt sirds miokarda infarktu (asiņu trūkuma dēļ atmirst kāda sirds muskuļa daļa), insultu (asinsizplūdums smadzenēs), veicināt agrīnas aterosklerozes attīstību (gadiem ilga taukiem līdzīgu vielu – lipīdu – nogulsnēšanās artērijas sienas iekšējā slānī, kas sašaurina artēriju un pavājina asiņu plūsmu), bojāt acs tīklenes asinsvadus un nieru kamoliņus. Paaugstināts asinsspiediens var liecināt arī par vairogdziedzera un citām kaitēm.
Riska faktori jeb kā trenēt sirdi
Sirds asinsvadu un sirds veselību uzlabo atbrīvošanās no kaitīgiem ieradumiem, un sirdij labs ir jebkurš fizisks treniņš. Mazkustīgs dzīvesveids mazina elpošanas un asinsvadu sistēmas tonusu, tāpēc katru dienu būtu nepieciešamas 15-20 minūšu ilgas fiziskas nodarbes ar nepārtrauktu piepūli. Sirdi stiprina arī staigāšana. Regulējot tempu – lēni, ātrāk, vēl ātrāk – iespējams panākt visai iespaidīgu slodzi. Katru dienu šādi vēlams staigāt 40-60 minūtes.
Veselīgs dzīvesveids un uzturs ļaus atbrīvoties arī no liekā svara. Iekļaujiet savā ēdienkartē treknas jūras zivis un lašus (satur omega3 taukskābes, kas palīdz pazemināt asinsspiedienu), dārzeņus, augļus, piena produktus ar zemu tauku daudzumu, pilngraudu produktus, valriekstus. Vēlams samazināt, vēl labāk – vispār atteikties no kūpinājumiem, desām un trekna siera, jo šie produkti ir ne vien trekni, bet satur arī daudz sāls. Parasto vārāmo sāli ieteicams aizstāt ar kālija vai joda sāli.
Liekais svars saistās ar vēl vienu riska faktoru – paaugstinātu holesterīna līmeni asinīs, kam sekas ir liekā holesterīna nogulsnēšanās uz artēriju sienām. Ar pietiekamu fizisko slodzi un pareizu uzturu var novērst arī citas taukvielas – homocisteīna, kas bojā asinsvadu sieniņas – izgulsnēšanos.
Asinsvadus sašaurina, asinsspiedienu paaugstina un sirdsdarbības ritma traucējumus izraisa smēķēšana. Asinsspiedienu paaugstina arī stress. Pētījumi liecina, ka sevišķi to ietekmē nenormēts darbalaiks, virsstundas, maiņu darbs un sasprindzinājums, ko rada darbs (piemēram, nepieciešamība pieņemt atbildīgus lēmumus) un tas, ka pūles netiek pienācīgi novērtētas. Toties asinsspiedienu pazemina speciāli vingrinājumi stresa samazināšanai, kas ļauj cilvēkam pašam uzņemties kontroli pār situāciju un sevi.
Normāli asinsspiediens – gan jauniem, gan vecākiem cilvēkiem – nepārsniedz 139/89 mm Hg. Ļoti būtiska ir arī starpība starp augšējo un apakšējo spiedienu. Lai cilvēks justos normāli, tai jābūt vismaz 30-40. Paaugstināts asinsspiediens var liecināt arī par cukura diabētu, tāpēc jānosaka glikozes līmenis asinīs.
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
EKSPERTI
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
JAUNĀKĀ EKSPERTU ATBILDE
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
POPULĀRĀKIE RAKSTI
