Ieteikumi pirms un pēc asins ziedošanas
Pirms katras asins ziedošanas reizes aicinām rūpīgi izvērtēt savas spējas palīdzēt kādam atveseļoties vai izglābt dzīvību. Tas ietver ne vien drošas donora ikdienas gaitas, bet arī pārdomātu ēšanas režīmu, lai viņa ziedotās asinis nebūtu hilozas (taukainas).
Iepriekšējā dienā pirms asins ziedošanas iesakām:
• uzturā lietot saknes, augļus, biezpienu, liesu sieru, biezputras, maizi, liesu gaļu un zivis, medu;
• dzert ne mazāk par 1,5 līdz 2 litriem šķidruma.
Pietiekams uzņemtā šķidruma daudzums nodrošinās labāku pašsajūtu pēc procedūras.
Asins ziedošanas dienā:
• trīs līdz četras stundas pirms procedūras iesakām vieglu ēdienreizi un papildu šķidruma uzņemšanu (jāizdzer apmēram četras glāzes šķidruma, piemēram, ūdeni, siltu tēju vai sulu);
• tukšā dūšā asinis ziedot nedrīkst;
• vismaz divas līdz trīs stundas pirms procedūras nedrīkst smēķēt, tā sev nodrošinot labāku pašsajūtu, bet mums – kvalitatīvākus asins komponentus.
24 stundas pirms asins ziedošanas nedrīkst:
• lietot uzturā treknus vai asus ēdienus (žāvētu gaļu, desas, treknas zivis, treknu sieru, kūkas, čipsus, krējuma saldējumu, ceptas sēnes, šokolādi, kakao, majonēzi);
• lietot saldinātus dzērienus;
• lietot alkoholiskos dzērienus. Donoram, kurš ir lietojis treknu ēdienu, plazma – asins šķidrā daļa – ir hiloza (taukaina), tādēļ nav iespējams veikt analīzes un asinis nav derīgas pārliešanai. Ja donora asinīs atkārtoti tiek konstatēta hiloze, donors tiek atzīts par nederīgu asins nodošanai.
Pēc asins ziedošanas aicinām:
• sterilo pārsēju turēt uz rokas vismaz divas līdz trīs stundas, lai nerastos zemādas asinsizplūdums vai iekaisums, ko var izraisīt apkārtējā vidē esošie putekļi un mikroorganismi. Vēnas punkcijas vietu nedrīkst mērcēt un sasmērēt;
• atpūsties ne mazāk kā 15 minūtes;
• divas stundas izvairīties no transportlīdzekļa vadīšanas;
• nenest somu vai citu nesamo uz rokas, no kuras tika ņemtas asinis;
• izvairīties no smaga fiziska darba;
• izvairīties no trenēšanās, skriešanas, peldēšanās, sauļošanās un pirts apmeklēšanas;
• vismaz 12 stundas pēc asins ziedošanas nedrīkst strādāt paaugstinātas bīstamības darbus: pārvadāt pasažierus, vadīt lidmašīnu, vilcienu, strādāt augstumā u.c.
Jautājumu gadījumā zvani 80000003
Vairāk informācijas www.donors.lv
Tavs Valsts asinsdonoru centrs
EKSPERTI
Uzdot jautājumu
|
Uzdot jautājumu
|
Uzdot jautājumu
|
JAUNĀKĀ EKSPERTU ATBILDE
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
POPULĀRĀKIE RAKSTI