LV
RU

Ja sirds spētu runāt...

Ja sirds spētu runāt... ..ko tā teiktu? „Neesi tik vieglprātīgs, padomā arī par mani!” Statistika liecina, ka sirds mazspēja ir 2 procentiem iedzīvotāju. Tā var attīstīties jebkuras savlaicīgi nediagnosticētas un neārstētas sirds un asinsvadu slimības rezultātā, tāpēc ir svarīgi sirds veselību pārbaudīt regulāri.

Sirds mazspēju izraisa dažādas sirds muskuļa un sirds vārstuļu slimības, arī koronārā sirds slimība, īpaši pārciests miokarda infarkts, un paaugstināts asinsspiediens. Tāpēc ļoti svarīgi sekot savai sirds veselībai, asinsspiedienam, pulsam, regulāri pārbaudīt holesterīna un cukura līmeni asinīs.

ZINI!
Kāds ir mans asinsspiediens?

Latvijā paaugstināts asinsspiediens jeb arteriālā hipertensija ir vairāk nekā pusei vīriešu un vairāk nekā 40 procentiem sieviešu, pat gados jauniem cilvēkiem. To izraisa arī stress un pārmērīgi liela darba slodze. Paaugstināts asinsspiediens negatīvi ietekmē smadzeņu, nieru, acu un citu orgānu darbību, traucē spēju koncentrēties, veicina aterosklerozes attīstību, rada insulta un infarkta risku. Ikvienam, pat ja nav būtisku slimības simptomu, vismaz reizi gadā ieteicams izmērīt asinsspiedienu.

120/80 mmHg – optimāls asinsspiediens
Līdz 130/85 mmHg – normāls asinsspiediens
130 līdz 139/85 līdz 89 mmHg – augsti normāls asinsspiediens
140 līdz 159/90 līdz 99 mmHg – viegla hipertensija
160 līdz 179/100 līdz 109 mmHg – mērena hipertensija
180/110 un vairāk mmHg – stipra hipertensija

Kāds ir mans pulss?

Normāla sirdsdarbības frekvence miera stāvoklī ir 60–80 sitieni minūtē.

Kāds ir mans holesterīna līmenis?

Asinīs cirkulē divas galvenās taukvielas jeb lipīdi – holesterīns un triglicerīdi. Izvērtējot taukvielu vielmaiņu, tiek analizēts holesterīna (to dēvē arī par kopējo holesterīnu), triglicerīdu, ABLH (augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīns) un ZBLH (zema blīvuma lipoproteīnu holesterīns) frakciju līmenis. Normāls kopējā holesterīna līmenis ir zem 5, zema blīvuma holesterīns – zem 3 mmol/l, triglicerīdi – zem 1,7.

Kāds ir mans glikozes līmenis?

Dažādi faktori (piemēram, uzturs, fiziskā slodze, stress, saslimšana, medikamenti) var izraisīt cukura līmeņa izmaiņas asinīs. Veselam cilvēkam tukšā dūšā tas ir 3,3–6 mmol/l.

Glikohemoglobīna jeb glikozilētā hemoglobīna (HbA1c) testā tiek noteikts, cik daudz cukura asinīs saistās ar eritrocītiem jeb sarkanajiem asinsķermenīšiem*. Jo augstāks cukura līmenis, jo vairāk cukura (glikozes) pielipis pie hemoglobīna eritrocītos. Veselam cilvēkam šis rādītājs ir līdz 6% (tātad līdzīgi kā laboratoriju analīzēs vai glikometra rādījumos – mmol/l). Šo izmeklējumu pirmo reizi parasti veic tad, ja diagnosticēts cukura diabēts, pēc tam – 3–4 reizes gadā.
________________
* Eritrocīta dzīves ilgums asinīs ir 3–4 mēneši, tātad pēc HbA1c testa var spriest par vidējo cukura daudzumu asinīs attiecīgajā laikposmā.

Starptautiskā pacientu organizācija Global Heart Hub sadarbībā ar biedrību ParSirdi.lv aicina ikvienu pievērst uzmanību savai sirds veselībai un vajadzības gadījumā nekavējoties griezties pēc palīdzības pie mediķiem, jo agrīna simptomu atpazīšana nodrošina vislabāko iespējamo ārstēšanas rezultātu.

Izmeklējumi sirds veselības pārbaudei:
• elektrokardiogramma;
• ehokardiogrāfija (sirds izmeklējums ar ultrasonogrāfijas metodi);
• veloergometrija (slodzes tests);
• Holtera monitorēšana (diennakti ilgs elektrokardiogrammas pieraksts);
• asinsspiediena monitorēšana (metode asinsspiediena svārstību konstatēšanai diennakts laikā);
• kardiopulmonālās slodzes tests (precīzai fizisko spēju un iemeslu, kas tās ierobežo, noteikšanai).
 
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.