Jauna atbalsta programma – pacientiem ar kognitīviem traucējumiem
SIA Latvijas aptieka turpina pilnveidot Hronisko pacientu atbalsta programmu.
Šomēnes ir uzsākts darbs, veidojot vēl vienu apakšstruktūru – pacientiem ar kognitīviem jeb izziņas traucējumiem. Jebkuras saslimšanas rezultātā var attīstīties atmiņas traucējumi un kognitīvo spēju pavājināšanās. Ja cilvēks jūt izziņas traucējumus, ja atmiņa sāk nelabvēlīgi ietekmēt ikdienas funkcionēšanu vai ja apkārtējie norāda uz problēmu – tas jau ir nopietni! Dažkārt tieši pirmās šķietami nenozīmīgās pazīmes var liecināt par slimības aizsākumu. Pēdējo gadu laikā pasaulē pieaug pacientu skaits, kuriem tiek konstatēti kognitīvie traucējumi, turklāt vairāk nekā puse ir jaunāki par 65 gadiem.
Latvijas aptiekas jaunā atbalsta programma tiek izstrādāta ciešā sadarbībā ar neirologiem, psihoterapijas speciālistiem un ģimenes ārstiem, lai palīdzētu pacientiem, kuriem ir obsesīvi kompulsīvi traucējumi, posttraumatiskais stresa sindroms, veģetatīvā distonija, koncentrēšanās un emociju kontroles grūtības, depresija, pārslodze un izdegšana, ēšanas traucējumi (anoreksija, bulīmija, pārēšanās), galvassāpes, bezmiegs un citi kognitīvie traucējumi, tostarp arī tādi, kas radušies pēc pārslimošanas ar encefalītu, Covid-19 utt.
Gaidām jūsu ieteikumus par to, kā labāk izveidot un attīstīt atbalsta programmu pacientiem ar kognitīviem traucējumiem! Rakstiet: eaptieka@eaptieka.lv vai zvaniet pa tālruni 26160099!
Latīņu valodā vārds cognitio nozīmē ‘izziņa, apziņa’. Neiropsihologi kognitīvos traucējumus mēdz dēvēt par „smadzeņu miglu” (angļu val. brain fog).
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
EKSPERTI
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
JAUNĀKĀ EKSPERTU ATBILDE
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
POPULĀRĀKIE RAKSTI
