Jauns veselības žurnāls sabiedrībai – „Ārsts.lv”
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) augustā sāk izdot jaunu žurnālu sabiedrībai „Ārsts.lv”, kura moto ir: „Latvijas Ārstu biedrība pacientiem par medicīnu stāsta patiesību!”.
LĀB satrauc nereti žurnālos publicētās puspatiesības un dažreiz pat apzināti meli par veselību, diagnostiku, ārstniecību, profilaksi, rehabilitāciju, skrīningu, vakcināciju un citiem jautājumiem. Šā iemesla dēļ LĀB nolēmusi radīt pati savus informācijas kanālus, kur visa informācija nāks tikai no Latvijas medicīnas labākajiem speciālistiem, kur informācija būs pamatota zināšanās, zinātnē un informācijā. Latvijas Ārstu biedrības Statūtos noteikts, ka viens no biedrības būtiskajiem mērķiem un uzdevumiem ir Latvijas sabiedrības veselības veicināšana.
Žurnāls „Ārsts.lv” iznāks reizi mēnesī, būs 64 lpp. biezs, krāsains un bilžains. Sākotnēji žurnāla galvenā redaktora pienākumus pildīs LĀB prezidents Pēteris Apinis. LĀB mērķis ir to nolikt katra Latvijas ārsta uzgaidāmajā telpā, visās medicīnas iestādēs un centros, visās galvenajās izplatīšanas sistēmās: lielveikalos, kioskos, pastā. Mēs priecāsimies žurnālu redzēt arī „Latvijas Aptieka” aptiekās. Nākamajam gadam un arī turpmāk žurnālu varēs arī abonēt.
Žurnālu galvenokārt veidosim kopā ar ārstiem, bet noteikti katrā žurnāla numurā atradīsim vietu veselīgam, Latvijā ražotam uzturam, kā arī vides veselībai. Fizioterapijas speciālisti mums mācīs kustību prieku, bet profesors Arnis Vīksna jau sameklējis daudz interesantu, jokainu atgadījumu medicīnas vēsturē, kas mums būs anekdošu un joku vietā.
Žurnāla „Ārsts.lv” pirmā numura autori ir ginekoloģe Dace Matule, nefrologs Māris Pļaviņš, psihoterapeite Gunta Ancāne, onkologi – Dace Baltiņa, Jānis Eglītis, Gunta Purkalne, Sarmīte Baltkāje, kardiologi Gustavs Latkovskis un Iveta Mintāle, infekcionisti Ludmila Vīksna, Angelika Krūmiņa un Ieva Tolmane, diētas ārste Laila Meija, neatliekamās palīdzības speciālists Roberts Fūrmanis, radiologs Kaspars Stepanovs, bērnu ķirurgs Valdis Ģīlis, ģimenes ārste un triholoģe Inga Zemīte, fitoterapeits Artūrs Tereško, psihiatre Dace Amoliņa, zobārste Alēna Butkēviča, bet par veselīgu uzturu bērniem raksta veselības organizators Guntis Belēvičs. Vingrošanas pamatus novājēšanai jaunajā žurnālā mācīs Inese Ļubinska un Raivis Aršauskis, padomus sniegs medicīnas māsa Līga Ārente, bet laboratorisko analīžu interpretāciju skaidros Olga Degtjarjova. Savu pieredzi veselības saglabāšanā, apmeklējot Klusā okeāna salas un Dienvidamerikas džungļus, piedāvās žurnālists Lato Lapsa. Ekoloģijas jautājumus risinās Jana Simanovska. Būs arī ieskats medicīnas vēsturē – par to stāstīs Arnis Vīksna.
Mūsu plānos ir dot iespējami daudziem ārstiem izteikties rakstiski – apmācīt un informēt pacientus. Mēs orientējamies uz gudru lasītāju, galvenokārt sievieti – māti, sievu, draudzeni, meitu, kas savas zināšanas nodod vecākiem, vīram, bērniem.
Mēs esam radījuši žurnālu „Ārsts.lv”, kas sniegs uz pierādījumiem balstītu patiesību. Mēs neapgalvojam to, ka zinām visu, – pēc 10 gadiem noteikti ārsti zinās vairāk. Bet Latvijas ārsti sniegs pacientiem nepastarpinātu, godīgu informāciju par to, ko medicīna zina šodien.
Žurnāla „Ārsts.lv” redakcija
Tikai Latvijas aptiekā vari iepazīties ar jauno izdevumu. Jautā mūsu farmaceitam.
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
EKSPERTI
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
JAUNĀKĀ EKSPERTU ATBILDE
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
POPULĀRĀKIE RAKSTI
