Jaunumi slimības pabalstu saņemšanā
Jaunos nosacījumus paredz Saeimā 2016. gada 23. novembrī pieņemtie likuma Par maternitātes un slimības apdrošināšanu grozījumi, kas stājušies spēkā ar 2018. gada 1. janvāri.
• Tiesības uz slimības pabalstu ir sociāli apdrošinātām personām, par kurām iemaksas ir veiktas ne mazāk kā 3 mēnešus pēdējo 6 mēnešu periodā vai 6 mēnešus pēdējos 24 mēnešos.
• Kvalifikācijas jeb nepieciešamais apdrošināšanas periods neattiecas uz darbnespējas lapām A, kuras apmaksā darba devējs, kā arī uz gadījumiem, kad tiek kopts slims bērns, kas nav sasniedzis 14 gadu vecumu, un tad, kad pārejošas darbnespējas cēlonis ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība.
• Ja darbnespēja iestājusies nodarbinātības periodā, slimības pabalstu izmaksā 30 kalendārās dienas pēc tam, kad cilvēks zaudējis darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusu.
• Ja cilvēks saslimis līdz 2017. gada 31. decembrim un pārejoša darbnespēja nepārtraukti turpinās arī pēc 2018. gada 1. janvāra, slimības pabalstu piešķir un izmaksā saskaņā ar nosacījumiem, kas bija spēkā līdz izmaiņām likumā.
Ja ir darba attiecībās, par pirmajām 10 slimošanas dienām (A lapa) maksā darba devējs, slimības pabalstu aprēķinot šādi:
1) 1. slimības diena – netiek maksāts;
2) 2. un 3. diena – ne mazāk kā 75% no vidējās izpeļņas;
3) no 4. līdz 10. – ne mazāk kā 80%;
4) no 11. slimības dienas VSAA piešķir slimības pabalstu 80% apmērā no vidējās iemaksu algas.
Pašnodarbinātajam pirmās 10 slimošanas dienas jāfinansē pašam.
Ja viņš slimo 15 dienas, tad par 4 dienām, iesniedzot B darba nespējas lapu VID, drīkst neveikt sociālās iemaksas.
Darba devējs pabalstu maksā tikai par darbdienām, bet VSAA – par visām slimošanas kalendāra dienām (B lapa).
No 11. dienas (B lapa) – gan darba ņēmējam, gan pašnodarbinātajam maksā VSAA .
Slimības pabalstu izmaksā līdz 26 nedēļām. Pēc tam pašnodarbinātajam jāiesniedz Darba ekspertīzes ārstu komisijas (DEĀ K) atzinums, ka atveseļošanās vēl turpinās.
Ja trīs gadu periodā slimots ilgāk par 52 nedēļām (arī tad, ja slimo ar pārtraukumiem), slimības pabalsts netiek izmaksāts. Gan 26, gan 52 nedēļu periodā tiek ieskaitītas arī pirmās 10 darba nespējas dienas.
Aprēķinot slimības pabalstu B darbnespējas lapas saņēmējam, tagad tiek ņemts vērā, vai apdrošināšanas iemaksas veiktas ne mazāk kā trīs mēnešus pēdējā pusgada laikā. Ja darba attiecībās bijusi pauze, tiek izvērtēts, vai 24 mēnešu periodā vismaz sešus mēnešus ir maksātas iemaksas.
Slimības pabalstu piešķir tikai tad, ja pašnodarbinātais nav beidzis savu darbību un negūst ienākumus vai darba ņēmējs nestrādā un negūst ienākumus.
Būtiska izmaiņa slimības pabalstu izmaksā – sākot ar šo gadu, ja slimošanas laikā tiek pārtrauktas darba tiesiskās attiecības vai arī zaudēts pašnodarbinātā statuss, bet darbnespēja vēl turpinās, slimības pabalstu izmaksās 30 kalendāra dienas, kas seko darba attiecību pārtraukšanas datumam vai datumam, kad zaudēts pašnodarbinātā statuss. Šis izmaksas nosacījums attiecas uz gadījumiem, ja saslimusi pati sociāli apdrošinātā persona un ja pārejoša darbnespēja iestājusies pēc 2018. gada 1. janvāra. Nosacījumu nepiemēro saslimšanas gadījumiem ar pārejošas darbnespējas cēloni „nelaimes gadījums darbā” un „arodslimība”. Ja cilvēks saslima līdz 2017. gada 31. decembrim un pārejoša darbnespēja nepārtraukti turpinās arī pēc 2018. gada 1. janvāra, slimības pabalstu piešķir un izmaksā saskaņā ar tiem nosacījumiem, kas bija spēkā līdz izmaiņām likumā.
! Darbnespējas lapas tagad tiek izsniegtas tikai elektroniski. Slimības pabalsta piešķiršanai VSAA ir jāiesniedz tikai iesniegums.
Par e-darbnespējas lapu un slimības pabalsta piešķiršanu VSAA informācija atrodama VSAA mājaslapā.
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
EKSPERTI
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
JAUNĀKĀ EKSPERTU ATBILDE
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
POPULĀRĀKIE RAKSTI
