Kā ādai labāk pārciest ziemas radīto stresu?
„Ziema ir tas gadalaiks, kad āda atpūšas, un tomēr tieši šajā laikā ārējo kaitīgo faktoru neitralizēšanai vajadzētu mobilizēt visas ādas aizsargsistēmas. Ādas funkcijas palēninās, stress un vitamīnu trūkums maksimālo līmeni sasniedz februārī – martā, tāpēc to vēlams palutināt vairāk kā citos gadalaikos,” stāsta Veselības centra 4 Dermatoloģijas klīnikas dermatoloģe Linda Kapteine*.
Ziemas periodā papildus kopšana gan mājas apstākļos, gan skaistumkopšanas iestādēs noteikti ir nepieciešama sausai un jutīgai ādai. Jāizvairās no alkoholu saturošiem kosmētiskiem līdzekļiem, kas pastiprināti sausina ādu. Sausai sejas ādai, it īpaši, ja uzturēšanās laiks ārā ir vismaz 30 minūtes, ir piemēroti līdzekļi, kas satur aktīvas mitrinošas vielas (vazelīnu un glicerīnu) un dabiskas aktīvās vielas (karitē un avokado ekstraktus), kurām piemīt barojošas, dziedējošas un nomierinošas īpašības. Papildus ādu var aizsargāt ar tonālo krēmu un pūderi un lietot ādu uzlabojošus, nomierinošus un atjaunojošus serumus. Lai pastiprinātu krēmu efektivitāti, reizi mēnesī ieteicams veikt pīlingu, kas palīdzēs ādai atbrīvoties no ārējās raga kārtas, uzlabos tās elpošanu un struktūru. Savukārt, uzturoties siltās, piekurinātās, sausās telpās, ieteicams uz ādas virs pamatkrēma izsmidzināt speciālus avotu vai kalnu minerālūdens aerosolus.
Cilvēkiem, kuriem ir nosliece uz ādas sausumu, rodas daudzas nepatīkamas sajūtas- ādas nieze, ādas lobīšanās un plaisas arī uz ķermeņa. Tāpēc vēlos vērst uzmanību uz to, ka ziemā arī ķermeņa ādai ir nepieciešama papildus kopšana, kaut arī to sedz apģērbs. Šobrīd aktuālākais jaunums ādas kopšanā ir ādas barjeras atjaunojošie krēmi. Tāpēc, lai āda labāk pārciestu ziemas radīto stresu, ieteiktu krēmus, kas samazina arī niezi, iekaisumu un ierobežo baktēriju vairošanās.
* Linda Kapteine , Rīgas Stradiņa Universitātes doktorante, Latvijas Dermatovenerologu asociācijas, Eiropas Dermatovenerologu asociācijas, Latvijas Estētiskās Lāzerķirurģijas asociācijas biedre, Latvijas Dermaskopijas biedrības biedre, Internacionālās dermaskopijas asociācijas biedre.
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
