LV
RU

Kā kopt sejas ādu?

Kā kopt sejas ādu? Sejas kopšanas rutīna palīdz uzturēt ādu veselīgu un kontrolēt, piemēram, akni, rētas un tumšos plankumus. Lūk, četri pamatsoļi, kas veicami no rīta un vakarā pirms došanās pie miera.

1. Attīrīšana. Lai āda būtu veselīga, tā rūpīgi jāattīra. Tas jādara ne vairāk kā divreiz dienā vai pat tikai vienu, ja jums ir sausa āda vai nelietojat dekoratīvo kosmētiku. Svarīgi tikai atbrīvoties no sebuma, ko āda izdala, nakts laikā atjaunojoties. Necentieties mazgāt seju, līdz āda liekas izcili tīra, jo tad ir zudušas arī tās dabiskās eļļas. Labāk izmantojiet tīrīšanas pieniņu vai gelu, pēc tam – toniku vai arī micelāro attīrīšanas līdzekli „trīs vienā”, kas attīra, noņem acu dekoratīvo kosmētiku un tonizē, vienlaikus atjaunojot ādas dabisko pH līmeni. Pareizi attīrīta āda labāk uzsūc kopšanas produktu aktīvās sastāvdaļas.

2. Serumi. Tie ir koncentrēti kosmētiskie līdzekļi, ar bagātīgu aktīvo vielu klāstu. Serumu ar C vitamīnu vai šūnu augšanas faktoru maisījumu, vai peptīdiem ieteicams uzklāt no rīta uz attīrītas ādas un pirms saules aizsargkrēma uzlikšanas. Savukārt vakarā ieteicams serums ar retinolu.

3. Mitrināšana. Tā palielina ūdens sastāvu ādā, aizsargā un sekmē nemanāmu lobīšanos (tādējādi āda atbrīvojas no mirušajām šūnām), padara ādu maigu un gludu. Pat taukainai ādai vajadzīga mitrināšana – viegla, gela formā, tāda, kas nebloķē poras. Savukārt sausai ādai ieteicami krēmīgas konsistences mitrinātāji.

4. Aizsardzība pret saules iedarbību. Vismaz 15 minūtes pirms iziešanas no mājām uzklājiet saules aizsargkrēmu, jo vajadzīgs laiks, līdz tas iedarbojas. Kas jāņem vērā, izvēloties šādu krēmu? Pirmkārt, saules aizsardzības koeficients (ang. sun protection factor; saīsin. SPF). Ziemas tumšajos mēnešos āda ir kļuvusi gaišāka, tādēļ ir neaizsargātāka pret saulesgaismu. Piemēram, krēms ar SPF 50 aizsargā ādu no 98 procentiem saules staru. Līdzekļi ar SPF 10–20 paredzēti tad, ja liela daļa dienas tiek pavadīta telpās. Dienas krēmi parasti satur SPF 15.
Otrkārt, atvērts saules aizsargkrēms pamazām sāk oksidēties un jau pēc dažiem mēnešiem zaudē savu efektivitāti, tāpēc jāiegādājas jauns.

PADOMI

• Dzeriet pietiekami daudz ūdens.
• Mainiet spilvendrānu vismaz reizi nedēļā.
• Iegādājoties jaunu sejas kopšanas līdzekli, vispirms uzklājiet to nelielā laukumā, lai pārliecinātos, vai āda nereaģē pārlieku jutīgi.
• Dažas saulē pavadītas minūtes palīdz organismam ražot tik nepieciešamo D vitamīnu, taču ilgstoša atrašanās ultravioletajā starojumā izraisa ādas priekšlaicīgu novecošanos, tādēļ lietojiet saules aizsargkrēmu.


Mīti vai patiesība?

Īstermiņā šie padomi var likties efektīvi, tomēr ilgtermiņā tādi pašdarbības triki atstāj būtisku negatīvu ietekmi uz ādas aizsargbarjeru!

Citronu sula ādu padara gludu un mirdzošu.
, jo tā ir pārāk skāba, un pēc atrašanās saulē uz sejas var parādīties tumši plankumi. Citronu sula arī sausina un kairina ādu.

Dzeramā soda dziļi attīra ādu, samazina poras.
, jo sodas pH līmenis ir 8 – tā satrauc ādu, ievērojami samazina ūdens koncentrāciju un var izraisīt sausu ādu.

Zobu pasta uz sejas palīdz atbrīvoties no pumpām.
, tā šo problēmu nevar atrisināt. Lai gan zobu pastas sastāvā ir vielas, kas iznīcina baktērijas un absorbē eļļu, uzklāta uz sejas, tā sausina un kairina ādu.

Cukurs ir ideāls skrubis.
, tas ir pārāk raupjš, lai to izmantotu sejas pīlingam!

E vitamīns mitrina un pasargā ādu no UV stariem.
, tā uzklāšana var kairināt ādu, un nav zinātnisku pierādījumu, ka tas mazinātu akņu vai citas rētas.

! Uzticieties aptiekā nopērkamai kosmētikai!
 
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.