LV
RU

Kā rūpēties par sausu ādu ziemā?

Kā rūpēties par sausu ādu ziemā? Ilze Apine, Veselības centra 4 sabiedrisko attiecību speciāliste.

Par vienu no visbiežāk izplatītākajām ādas problēmām, kas sagādā raizes, sievietes Latvijā min sausu ādu. Kā ziemā par to vislabāk rūpēties, stāsta Veselības centra 4 Dermatoloģijas klīnikas dermatoloģe LINDA KAPTEINE.

Lai kāds būtu tās tips, ziemas mēnešos āda kļūst sausāka, jo bargais gadalaiks to pastāvīgi bojā. Kādam tas aprobežojas tikai ar diskomfortu, bet citu var novest līdz pat nopietnām saslimšanām. Lai āda vienmēr būtu vesela, tai nepieciešama īpaša aizsardzība un kopšana visa gada garumā. 

Sausa āda. Kāpēc?


Galvenie faktori, kas ietekmē sausas ādas veidošanos, ir auksts, mitrs, vējains laiks, kā arī sauss gaiss iekštelpās apkures sezonā. Tāpat sausas ādas veidošanos varam veicināt paši, piemēram, pārāk ilgstoši un bieži mazgājoties, lietojot pārlieku karstu ūdeni, pakļaujot ādu saskarei ar tabakas dūmiem vai ievērojot kādu specifisku diētu. Jāpiemin arī, ka hormonu darbības traucējumi, stress un dažādas citas saslimšanas var izpausties sausas ādas veidā.

Ja problēmas mantotas ģenētiski, tad ikviens ārējais provocējošais faktors iedarbosies daudz spēcīgāk un ādas reakcija būs asāka. Ja ir gēnu defekts vai traucējumi, ādas aizsardzība samazinās un jau sākotnēji ir zināms, ka tās sausums pasliktinās, piemēram, tādu ādas slimību kā psoriāze vai ihtioze norisi. Ir viens sausas ādas scenārijs: ja ādas barjera ir bojāta, tad tajā veidojas mikroskopiskas plaisiņas, pa kurām ūdens strauji iztvaiko, un rodas iekaisums, kā arī ādā aktīvi iekļūst dažādi alergēni, veidojas iekaisuma reakcija.

Kā sniegt pirmo palīdzību ādai?

Šajā gadījumā liela nozīme ir ādas kopšanas līdzekļiem. Ja ir tendence veidoties sausai ādai, tos vajadzētu izman tot regulāri ikdienā, akūtos gadījumos pat trīs līdz četras reizes dienā. Ja ādas stāvokļa uzlabošanai jālieto medikamenti, tad par tās mitrināšanu arī nevajadzētu aizmirst. 25 procentos gadījumu uzlabošanos var panākt tikai ar ādas barjeru atjaunojošiem līdzekļiem. Tas samazina nepieciešamību lietot aktīvos medikamentus, piemēram, hormonu saturošus krēmus.

Kā atrast pareizo ādas kopšanas līdzekli?

Problemātiskas ādas kopšanai vajadzētu izmantot krēmus, kurus var iegādāties aptiekā. Tie ir maksimāli neitrāli un vairumā gadījumu ar minimāliem vai pilnīgi bez kontaktalergēniem. Dažādas ķīmiskas vielas var paaugstināt alerģiju risku. Ja āda ir bojāta, tai jāpalīdz atjaunoties, nevis jārada vēl kairinošāki vai traumējošāki apstākļi. Izvēloties kopšanas līdzekļus, jāpievērš uzmanība sastāvā esošajām vielām. Atopiska dermatīta gadījumā ādā ir samazināts keramīdu daudzums, tāpēc jāizvēlas līdzekļi, kuros tie ir lielākā proporcijā. Ja sastāvā ir nikotīnamīds, tad šis līdzeklis veicinās keramīda izstrādāšanos ādā. Līdzekļi, kuru sastāvā ir urīnviela, aiztur ādā ūdeni, mīkstina ādu un darbojas kā pīlings, taču nav ieteicami cilvēkiem ar ādas apsārtumu, jo var vēl vairāk kairināt ādu. Hialuronskābe uztur ādā mitrumu un nodrošina tvirtumu, savukārt naktssveces eļļa satur nepiesātinātās taukskābes, kas īpaši svarīgas cilvēkiem, kuri nepietiekamā daudzumā tās uzņem ar uzturu.

To, vai izvēlēties eļļas vai ķermeņa krēmus, var izlemt katrs pats, vērojot savas ādas reakciju uz konkrētiem ķermeņa kopšanas līdzekļiem. Nav vienas pareizās izvēles.
 
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.