LV
RU

Kā sadzīvot ar diabētu

Kā sadzīvot ar diabētu LĪGA ĀRENTE, Austrumu slimnīcas stacionāra Gaiļezers endokrinoloģijas nodaļas virsmāsa, Diabēta aprūpes māsu apvienības priekšsēdētāja.
 
„Veselā miesā – vesels gars!”

Kurš gan nav dzirdējis šo seno grieķu sentenci? Patlaban ir īstais laiks tās atdzimšanai, jo mūsdienu rietumu civilizācijas pasaule nopietni cieš no tā saucamajām uzvedības radītajām slimībām, sevišķi – no aptaukošanās. Tās galvenie cēloņi ir mazkustīgs dzīvesveids, neveselīgs uzturs, stress, kaitīgie ieradumi (īpaši – smēķēšana) un, protams, iedzimtība.

Kāpēc jāuztraucas par lieko svaru? Vai tad apaļīgums neliecina par veselīgumu? Tā uzskatīja mūsu vecmāmiņas, un tam bija vairāki sociāli un medicīniski iemesli. Pirmkārt, lielākā daļa cilvēku dzīvoja, un apaļīgums liecināja par pārticību. Otrkārt, 19. un 20. gadsimtā plosījās tuberkuloze un citas slimības, un cilvēki novēroja, ka tās vairāk skar tieši slaidas miesas būves indivīdus. Taču mūsdienās– aptaukošanās ir galvenais rietumu civilizācijas slimību cēlonis. Lūk, biežāk sastopamās: hipertensija (paaugstināts asinsspiediens), 2. tipa cukura diabēts, vēzis, svara radītais mugurkaula un locītavu bojājums, taukainā hepatoze (tauku nogulsnējumi pārņem aknu šūnas), koronārā sirds slimība. Nozīmīgākā no visām ir 2. tipa cukura diabēts. Tā skarto pacientu skaits pasaulē pieaug neiedomājamā ātrumā! Diabēts ir hroniska saslimšana, kuras ārstēšanā tiek izmantoti ļoti dārgi medikamenti. Lai atceramies, ka šīs ir uzvedības radītas slimības, tāpēc – jārīkojas!

Mazliet no vēstures

Lai saprastu, kā mēs esam nonākuši tur, kur esam, jāpaskatās, no kurienes nākam. Cilvēks kā bioloģiska būtne evolūcijas gaitā ir veidojies dzīvei ļoti grūtos apstākļos. Vienīgais pārtikas avots cilvēces rītausmā bija savvaļas daba. Ogas un sēnes bija pieejamas tikai sezonas laikā, bet medījums bez šaujamieroču palīdzības– diezgan rets cienasts. Pārtikas uzglabāšanas iespējas bija ierobežotas, tādēļ gaļu vajadzēja apēst ātri. Labāk piemēroti šādiem ekstremāliem apstākļiem bija indivīdi ar iedzimtu insulīna rezistenci (daļa insulīna molekulu nespēj veikt savu uzdevumu – enerģijas piegādi šūnām, tā vietā organisms spiests ražot vairāk insulīna, kas rada papildu apetīti). Drīz pēc ēšanas cilvēks atkal jūt izsalkumu un atkal ir gatavs uzņemt pārtiku. Rezultātā iespējams īsā laikā uzkrāt pabiezu zemādas tauku slāni un veiksmīgi pārdzīvot sekojošo bada periodu. Šāds dzīves scenārijs ir bijis aktuāls desmitiem tūkstošu gadu un noteicis ģenētisko atlasi, kur izdzīvo stiprākais un labāk piemērotais. Pēdējo simts gadu laikā dzīve ir radikāli mainījusies. Vēl 20. gadsimta sākumā tikai neliela sabiedrības daļa varēja lietot pilnvērtīgu uzturu, dominēja smags fizisks darbs, kas ātri pazudināja katru lieko pārtikas kaloriju. Tagad smagos darbus veic mehānismi, un galvenais muskulis, ko cilvēki nodarbina, ir smadzenes. Tām diennaktī nepieciešami 100 grami glikozes, pārējam organismam – 50 gramu, tātad mums pietiek ar 150 gramiem glikozes dienā.

Lai dvēseles mājoklim labi

Statistika rāda, ka Latvijā aptuveni 10 procentu iedzīvotāju vai nu jau slimo ar diabētu, vai ir ar augstu saslimšanas risku. Diemžēl puse no slimības skartajiem nezina, ka ir slimi, tādēļ nevēršas pie ārsta un arī neārstējas. Jā, prediabēta un agrīnās diabēta stadijās īpašu sūdzību par veselību nav – var būt nedaudz liekā svara, kas neatlaidīgi pieaug, tādēļ traucē būt fiziski aktīvam, palielinās apetīte un apēstā uztura apjoms, taču nekas nesāp, nav slikta dūša vai vemšana, un temperatūra arī ir normāla. Kāpēc gan lai ietu pie ārsta? Pierādījumi, ka radušās veselības problēmas, ir iegūstami, izdarot analīzes un izmeklējot pacientu,– parasti ir izmainīti holesterīna un daži citi bioķīmiskie rādītāji, nedaudz paaugstināts asinsspiediens un bieži – palielināts svars, īpaši vidukļa rajonā. Tas viss liecina par nopietnu saslimstības risku nākotnē.

Ko darīt? Pirmkārt, vismaz reizi gadā jāapmeklēt savs ģimenes ārsts, lai veiktu veselības pārbaudi. Otrkārt, jāmaina ēšanas un fiziskās aktivitātes paradumi. Veselīga uztura pamatprincipus var atrast internetā, dietoloģijas un diabēta grāmatās un populārzinātniskos žurnālos. Fiziskās aktivitātes – nepieciešamas vismaz 150 minūtes nedēļā jeb pa pusstundai piecas dienas nedēļā. Tas nav nekas nereāls! Zvirbulis taču arī daudz laika velta sava ķermeņa sakārtošanai un uzturēšanai – tīra un bužina spalviņas, peldas smiltīs vai ūdenī, utt. Vai cilvēks sliktāks par zvirbuli?! Rūpēsimies par savas dvēseles mājokli!
 
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.