Kad Tu pēdējo reizi redzēji sapņus?
Izrādās, tas ir ļoti svarīgi!
Bērnībā ikviens no mums redz sapņus. Dažreiz tie ir patīkami, citreiz nedaudz biedējoši, bet reizēm tos ir tik grūti atšķirt no realitātes, ka vēl vairākas dienas gadās dzīvot sapņu varā. Tomēr pieaugušie bieži vien sapņus vairs neredz. Izrādās – tas nemaz nav tik labi.
Miega un sapņu speciālists Rubīns Naimans no Arizonas Universitātes (ASV) ir pētījis pieaugušo miega paradumus un secinājis, ka sapņu trūkums nozīmē, ka guļam sliktāk vai, precīzāk izsakoties, nepiedzīvojam ļoti svarīgu miega cikla sastāvdaļu.
Kā zināms, miegs nav viendabīgs – tam ir četras dažāda dziļuma fāzes, kuras seko cita citai, līdz tās noslēdz tā sauktā REM miega fāze. Šajā laikā miegs ir sekls, bet smadzenes – aktīvas, kas izskaidro arī sapņu rašanos. Tomēr, lai cik jocīgi tas nešķistu, tieši šī miega fāze ļauj mums sajust kārtīgu atpūtu, labsajūtu un mieru pēc nakts cēliena. Ja pirms naktsmiera esi pārgurusi, satraukta vai vienkārši neatvēli miegam pietiekami daudz laika, ķermenis izvēlas svarīgāko – dziļo miegu, – un REM miega fāzi tas piedzīvo gaužām maz. Ja kādreiz esi no rīta pamodusies tikpat nogurusi kā vakarā, tad zini – tavam organismam REM miega bija nepietiekami.
Bet kāpēc šī miega fāze ir tik svarīga? Patiesībā zinātnieki to vēl pēta, taču, viņuprāt, REM miega laikā smadzenes apstrādā dienā uzzināto informāciju, piedzīvotās emocijas un notikumus. Vienkārši sakot – saliek visu pa plauktiņiem, lai neiestātos haoss. Tas stimulē arī smadzeņu laukus, kuri atbild par mācīšanos un atmiņām, veicina garīgu un fizisku veselību gan smadzenēs, gan visā ķermenī kopumā. Lūk, cik svarīgi izrādās sapņot!
Taču ir arī labā ziņa – REM miegs nav nekas tāds, ko iespējams neatgriezeniski zaudēt. Tāpēc, ja neatceries, kad pēdējoreiz redzēji sapņus, ieplāno kārtīgu izgulēšanos biežāk! Tavā plānotājā šim vajadzētu būt vismaz tikpat svarīgam notikumam kā darba lietām un ikdienas pienākumiem. Tavs ķermenis teiks tev paldies, un arī tuvinieki vai darba biedri novērtēs kārtīgi atpūtušos mammu un kolēģi. Galu galā – sapņot taču ir tik interesanti!
Par pētījumu vari lasīt šeit: http://bit.ly/2yKaJUY
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
EKSPERTI
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
JAUNĀKĀ EKSPERTU ATBILDE
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
POPULĀRĀKIE RAKSTI
