Kādēļ organismam nepieciešams kālijs un magnijs
Pēc statistikas datiem, katrs otrais Latvijas iedzīvotājs mirst no sirds un asinsvadu sistēmas saslimšanām. Ārsti apgalvo, ka bieži šīs saslimšanas ir saistītas ar kālija un magnija deficītu organismā.
NE TIKAI SIRDS CIEŠ NO MAGNIJA UN KĀLIJA NEPIETIEKAMĪBAS!
Magnijs nostiprina asinsvadus, muskuļus, nervu sistēmu, samazina asins recēšanu. Kālijs nepieciešams ne tikai sirdij, bet arī kauliem, gludajai muskultūrai, optimālai šķidruma bilancei organismā, kā arī normālas nervu sistēmas darbības uzturēšanai. Kālijs ir viens no svarīgākajiem minerāliem asinsspiediena regulēšanai. Bez kālija normāli nevar funkcionēt neviena organisma sistēma – to sauc par MINERĀLU KARALI – tas ir pamatminerāls katrā mūsu organisma šūnā. Bez tam kālijs uztur (darbojas sinerģiski) nepieciešamo magnija daudzumu organismā, tāpēc ļoti svarīgi šos minerālus izmantot kopā!
KAS NOTIEK ORGANISMĀ, JA PIETRŪKST KĀLIJA UN MAGNIJA?
Pat neliels pastāvīgs kālija un magnija deficīts organismā var kļūt par iemeslu biežiem muskuļu krampjiem, izraisīt kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumus, radīt sirds un asinsvadu sitēmas darbības traucējumus. Pietiekams magnija daudzums organismā palīdz novērst sirdslēkmes, insultu, cerebrālo asinsvadu trombozi. Uz faktu, ka organismā trūkst magnija, norāda paaugstināts asinsspiediens, nervozitāte, nagu un matu novājināšanās, kā arī daudzi citi simptomi. Nepietiekams kālija daudzums organismā visbiežāk izraisa vispārējo nespēku un nogurumu, nepietiekamu muskuļu tonusu, krampjus, vēdera uzpūšanos (aizcietējumus), sirds aritmiju, sirdsklauves, aizdusu vai elpceļu mazspēju. Starp citu, kālija trūkums organismā paaugstina sirds un asinsvadu sistēmas slimību risku un var novest pie astmas vai cukura diabēta.
KAS RADA KĀLIJA UN MAGNIJA DEFICĪTU?
Kālija un magnija deficītu organismā rada slikts uzturs, stress, ilgstoša medikamentu un dažu hormonālo preparātu lietošana, alkohols. Diurēze vai pārmērīga saldumu lietošana, svīšana (kā arī nodarbošanās ar sportu), pārmērīga kafijas vai tējas lietošana arī var izraisīt kālija un magnija deficītu. Agrāk cilvēki izmantoja pārtikas produktus ar zemu nātrija, bet augstu kālija saturu, taču kopš XVIII gadsimta parādījās arvien vairāk un vairāk pārtikas produktu ar zemu kālija, bet palielinātu nātrija daudzumu. Kālija daudzums organismā samazinās no pārmērīgas sāls lietošanas uzturā, kas satur lielu daudzumu kālija antagonista – nātriju. Nereti iemesls kālija trūkumam organismā ir urīndzenošie preparāti, kurus lieto sirds un asinsvadu saslimšanu gadījumā. Šie preparāti kopā ar šķidrumu izvada no organisma arī kāliju.
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
EKSPERTI
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
JAUNĀKĀ EKSPERTU ATBILDE
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
POPULĀRĀKIE RAKSTI
