Kāpēc jāskalo kakls?
Nav neviena cilvēka, kas savā dzīvē nebūtu kaut reizi slimojas ar iesnām un pārcietis saaukstēšanos.
Kā viena, tā otra kaite var sagādāt daudz nepatīkamu brīžu. Kā no tiem izvairīties?
Kā zināms, vispārējā profilakse ir organisma norūdīšanās un imunitātes stiprināšana. Nekad nav par vēlu to uzsākt! Ja tomēr gadās saslimt, kurus no mūsdienu līdzekļiem izmantot atveseļošanai un kas der no vecmāmiņu padomiem? Protams, karstas tējas un vispār jādzer daudz šķidruma (vēlams nesaldināta, jo saldu vienkārši nevar daudz iedzert), kāju vanniņas (karsēt ne tikai pēdas, bet arī apakšstilbus – līdz ceļiem!), ķermeņa (krūšu, muguras) norīvēšanās u.tml. Dabiskas pretvīrusu un pretbaktēriju vielas – fitoncīdus – satur ķiploku vai sīpolu sulas pilieni degunā. Kādreiz saaukstēšanās gadījumos plaši tika pielietota kakla skalošana, tomēr jāatzīst, ka efektīvāki par tautas līdzekļiem ir medikamenti. Toties inhalācijām var izmantot gan kumelīšu vai kartupeļu tvaikus, gan aptiekās nopērkamos inhalatorus.
Mūsdienās jaunums ir sūkājamās tabletes. Vai tās aizstāj kakla skalošanu? Labāk tomēr būtu atveseļošanās procesā izmantot kā vienu, tā otru, jo skalošana:
• attīra rīkli un mandeles no aplikuma, kas ir labvēlīga vide, kurā vairojas iekaisuma izraisītāji;
• ir efektīva – skalojot kaklu, baktērijas netiek norītas, bet izspļautas;
• lokāli ārstē – mazaktīvās vielas ātri uzsūcas, nekairinot organismu, turklāt tās neizraisa alerģiju un atšķirībā no sūkājamajiem preparātiem nesatur E vielas un cukuru.
Skalošanai var izmantot gan tautas līdzekļus, gan medikamentus, vēl labāk – abus! Un vēl ņemiet vērā, ka pēc kakla skalošanas sūkājamo tablešu lietošana ir iedarbīgāka – organisms ātrāk uzveic vīrusus.
EKSPERTI
Uzdot jautājumu
|
Uzdot jautājumu
|
Uzdot jautājumu
|
JAUNĀKĀ EKSPERTU ATBILDE
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
POPULĀRĀKIE RAKSTI